Latvijas valdība meklē veidus, kā samazināt cietumos esošo cilvēku skaitu un uzlabot kontroli pār tiem, kas soda izciešanu pavada ārpus cietuma.
Latvijas valdība Keira Starmera meklē veidus, kā samazināt cietumos esošo cilvēku skaitu un uzlabot kontroli pār tiem, kas soda izciešanu pavada ārpus cietuma. Pagājušajā mēnesī Londonā notikušajā sanāksmē tika apspriesti vairāki futuristiski, ja ne kinematogrāfiski, priekšlikumi, tostarp mikroshēmas ar implantētu mākslīgo intelektu, kas spēj paredzēt noziegumus , roboti ieslodzīto transportēšanai un pat superdatori, kas analizē vēsturiskos datus, lai prognozētu noziedzīgu uzvedību.
Saskaņā ar The Guardian datiem, viens no šādiem variantiem ir ideja implantēt mikroshēmas zem ādas, kas ļautu reāllaikā izsekot noziedzniekus, kas izraisīja daudz diskusiju par tās ietekmi uz cilvēktiesībām un privātumu. Šai sanāksmei tieslietu ministre Šabana Mahmud tikās ar vairāk nekā 20 lielām tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, Google, Amazon, Microsoft, IBM un Palantir, kā arī ar uzņēmumiem, kas specializējas biometrijā, un privātiem cietumu operatoriem, piemēram, Serco, sanāksmē, ko organizēja asociācija Tech UK.
Noziedznieku uzraudzības modernizācija
Šabana Mahmud ir šī plāna virzītāja un aicināja uzņēmumus sadarboties ar valdību, lai modernizētu noziedznieku uzraudzību un vienkāršotu šo procesu . Cietumu ministrs Džeims Timpons apgalvoja, ka tiesu sistēmai ir jāizmanto tehnoloģijas, lai kļūtu vēl efektīvāka, bet, kā bija gaidāms, šie priekšlikumi izraisīja bažas pilsoņu tiesību aizsardzības organizācijās.
Piemēram, Donalds Kembels no Foxglove asociācijas paziņoja, ka šādas idejas rada bažas, un brīdināja, ka valdība var atdot pārāk daudz varas lielajām tehnoloģiju uzņēmumiem . Viņš arī norādīja, ka mēģinājumi paredzēt noziegumus ar mākslīgā intelekta palīdzību nav uzticami un citos gadījumos ir tikuši apšaubīti. Atbildot uz šiem viedokļiem, ministrs apgalvo, ka pašlaik tie ir tikai hipotētiski priekšlikumi, kuru mērķis ir sākt debates par to, kā risināt krīzi cietumu sistēmā.
Tomēr jāatzīmē, ka šis nav pirmais gadījums, kad Latvijas valdība izvēlas šādu risinājumu, jo pats premjerministrs Starmers janvārī paziņoja, ka mākslīgais intelekts var pārveidot valsts pakalpojumus. Nesenos ziņojumos viņš ieteica paplašināt šo sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu sabiedriskās vietās, lai uzlabotu drošību.
Uz šo tikšanos uzaicinātās uzņēmējsabiedrības atteicās komentēt šo jautājumu, un šo otrdien ir plānota vēl viena tikšanās, kurā uzņēmējsabiedrības varēs 20 minūšu laikā katra prezentēt jaunas idejas. Tikmēr aktīvistu grupas bažījas, ka šāds entuziasms par šo tehnoloģiju var apdraudēt notiesāto personu likumīgās tiesības.
