Latvijas pētnieki no Universitātes apgalvo, ka šis atklājums kļūs par pagrieziena punktu mūsu izpratnē par to, kā mēs atceramies.
Saturs
Doma par spuldzīti, kas iedegas virs cilvēka galvas, kad viņam ienāk prātā kāda ideja, kļūst pilnīgi loģiska, ja atceramies, ka cilvēka smadzenes ir „elektriska mašīna”. Pastāvīgs strāvas plūsma rodas ķīmiskās reakcijās šūnās un neironu sinapsēs.
Šajā elektriskajā strāvā ir tā saucamās “pulsacijas viļņi” jeb svārstības; tas ir maiņstrāva, kas rodas, iztaisnojot pastāvīgo strāvu.
Latvijas pētnieku grupai pirmo reizi izdevās atklāt šīs mainīgās smadzeņu cilpas apstākļos, kas tuvināti reālajiem, t. i., tipiskiem cilvēka ikdienas dzīves apstākļiem. Šis atklājums paver jaunas perspektīvas atmiņas darbības un dažādu informācijas bloku organizācijas izpratnei, kā arī piedāvā jaunu skatījumu uz atmiņas traucējumiem.
Lai top gaisma
Cilvēka smadzenes joprojām ir tikpat liela mīkla kā kosmos, un katrs jauns atklājums par to, kā tās darbojas, ir svarīgs pagrieziena punkts.
Ripple viļņi, augstfrekvences elektriskās svārstības, var būt patiesais iemesls tam, kā un kāpēc mēs atceramies noteiktas lietas un/vai situācijas. Tāpat kā mēs brīnāmies, saprotot saikni starp pagātnes sinapsēm un radošo procesu, ripple viļņi var norādīt uz katra informācijas fragmenta, kas glabājas mūsu atmiņā, sākumu un beigām.
Šis atklājums ir atslēga, lai saprastu, kā atmiņa ir organizēta mūsu smadzenēs dažādās nodalījumos, un tādējādi arī, lai ārstētu, piemēram, slimības, kas saistītas ar garīgās darbības pasliktināšanos.
Īsi fragmenti no filmas
Pētot un vizualizējot šīs viļņus, tika atklāts, ka smadzenes neieraksta visu nepārtraukti, kā kinofilmā, bet drīzāk sadala katru pieredzi mazākās epizodēs, īpaši sarežģītās situācijās vai mainoties apkārtējai videi.
Luiss Fuenetmilja, pētījuma vadītājs un Idibell un UBneuro kognitīvo procesu un smadzeņu plastiskuma pētniecības grupas loceklis, skaidro, ka šīs pārmaiņus notiekošās samazināšanās ir atzīmētas ar viļņiem, kas rada jaunu enerģijas plūsmu, reaģējot uz pastāvīgo stimulu plūsmu, ko mēs saņemam katru dienu. Pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, ir daļa no Martas Silvas doktora disertācijas, kura pašlaik ir pēcdoktorantūras studente Kolumbijas Universitātē (ASV) un strādā tajā pašā grupā.
Lai gan jau ir panākti panākumi šo viļņu novērošanā laboratorijas pelēm un to galvenajā lomā informācijas pārraides procesā starp hipokampu un smadzeņu garozā, to atklāšana cilvēkiem tiek uzskatīta par nozīmīgu notikumu.
Pētījums
Eksperimentā piedalījās desmit epilepsijas pacienti, kuriem iepriekšējās ārstēšanas rezultātā bija implantēti intrakraniāli elektrodas. Viņiem piedāvāja noskatīties BBC detektīvserialas “Sherlock” epizodi un novēroja viņu smadzeņu aktivitāti.
50 minūšu garās epizodes laikā viļņu aktivizācija tika precīzi fiksēta gan hipokampā, gan dažādās neokorteksa zonās, t.i., smadzeņu ārējā slānī, ko bieži uzskata par “visattīstītāko”. Cilvēkam neokortekss veido 90 % galvas smadzeņu garozas.
Eksperimenta laikā tika novērota hipokampa reakcija starp katru „īso” ainu, kas iezīmēja sava veida mentālu epizodi. Tajā pašā laikā smadzeņu garoza palika aktīva un nepārtraukti „reģistrēja” informāciju.
Tādējādi, pateicoties dažādu smadzeņu daļu prasmīgai koordinācijai, tika radīts atmiņas fragments par situāciju.
“Tiek uzskatīts, ka šīs viļņi koordinē informācijas pārraidi starp hipokampu un neokorteksu — smadzeņu garozas un priekšējo daļu — veicinot jaunu atmiņu integrāciju,” viņi uzsver pētījumā. Viņi arī norāda: “Šis neironu signāls spēlē galveno lomu sinaptiskās potenciācijas ģenerēšanā, ļaujot smadzenēm veidot un nostiprināt atmiņas.”
Šis atklājums sola atvērt jaunas iespējas medicīnā un cilvēka atmiņas potenciāla attīstībā, kas šodien piedzīvo jaunu spiediena un algoritmisko ritmu pasauli.
