Vietā, kur plānots būvēt jaunu sporta stadionu Volmirštedtā, Vācijas centrālajā zemē Saksijā-Anhaltā, arheologi atklājuši lielas vēlā bronzas laikmeta apmetnes paliekas, kas apstiprina, ka šī stratēģiski izvietotā teritorija gar Orē upi netālu no tās bijušās sateces ar Elbu, jau pirms vairāk nekā 3000 gadiem bija nozīmīga vieta.
Saksonijas-Anhaltes Kultūras mantojuma un arheoloģijas pārvaldes (LDA) ciešā sadarbībā ar vietējo padomi, atklāja dzīvojamās ēkas un krāsnis, kā arī neparastu atradumu — Eiropas purva bruņurupuča bruņas bedrē, kas varēja kalpot par krāsni , kas palielina iespēju, ka dzīvnieks tika apēsts.
Kopš šā gada jūnija sākuma arheologi ir izpētījuši aptuveni 21 000 kvadrātmetru lielu teritoriju Volmirštedtas rietumu nomalē, vienlaikus gatavojoties sporta kompleksa būvniecības teritorijas izlīdzināšanai. Līdz šim jau izpētītajā 5000 kvadrātmetru platībā atrasti 322 arheoloģiskie objekti, kā arī vairāk nekā tūkstotis priekšmetu — galvenokārt keramikas fragmenti, bet arī bronzas gredzeni, kaulu adatas un dzīvnieku, piemēram, govju, cūkas, aitas un kazas, — kas ir skaidrs liecinieks ilgstošai cilvēku klātbūtnei.
Pieminekļa atrašanās vieta nav nejauša. Vēlajā bronzas laikmetā (starp 1300. un 750. gadu pirms mūsu ēras) šis reģions pie Ogre upes lejteces bija divu lielu kultūras grupu — skandināvu bronzas laikmeta apmetnes un lužiču kultūra, kuru ietekmes sajaucās tādos vietējos grupējumos kā tā saucamā Elbas-Hafeles grupa un Zaalemundungsgruppe (Zaales grīvas grupa). Volmirštedā atrastie atradumi atspoguļo šo daudzveidību: biezsienu keramikas trauki uzglabāšanai, ēdiena gatavošanai un dekorētas bļodas, kas ir tipiskas šim periodam.
Starp atrastajām būvēm ir vairākas glabāšanas bedres, sākotnēji apšūtas ar pītiem žogiem, bet vēlāk izmantotas kā atkritumu izgāztuves, un trīs krāsnis, kuru sienas, nostiprinātas ar apdedzinātu mālu, nes cilindra formas baļķu pēdas, atklājot to iepriekšējo konstrukciju. Bet vislielāko interesi izraisīja trešā krāsns: uz tās malas kopā ar keramikas fragmentiem tika atrasts purva bruņurupuča bruņas – izcila atradums, kuru laboratorijas analīzes mēģinās apstiprināt, vai tie ir cilvēka uzturā lietojami atlieki.
Mājas, darbnīcas un noslēpumainais apbedījums
Pasta zīmogi ļāva daļēji rekonstruēt dzīvojamo ēku, kas bija vismaz sešus metrus gara un četrus metrus plata, kā arī mazākas būves, piemēram, graudu glabātavas un tekstilrūpniecības darbnīcu. Pēdējā, daļēji iegremdētā ēkā, kuras izmēri ir 4 x 3,3 metri, atradās piramīdveida aušanas stelles svaru diski, kas liecina par apmēram 60 centimetrus platu audumu ražošanu uz vertikālas stelles.
Tika atrasts arī pieauguša vīrieša ar spēcīgu ķermeni skelets, kura augums bija apmēram 1,7 metri un kurš bija apglabāts saliektā stāvoklī ar pagrieztu galvu atkritumu bedrē. Atšķirībā no tā laika izplatītajām apbedīšanas tradīcijām — kremācijas un pelnu novietošanas urnās ārpus ciemiem — šim “netipiskajam” apbedījumam nav vardarbības vai uzturvielu trūkuma pazīmes. Vai tas bija rituāls? Otrreizēja apbedīšana? Vai arī tas atspoguļo sociālās atšķirības? Jautājumi pagaidām paliek atklāti.
Astoņu vietējās lauksaimniecības attīstības pārvaldes (LDA) speciālistu veiktie izrakumi turpināsies līdz 2025. gada 15. oktobrim. Pēc tam, rūpīgi izpētot materiālus un dokumentus, būs iespējams sīkāk rekonstruēt šīs pierobežas apmetnes dzīvi. Tikmēr stadiona būvniecība, kas ietvers spēļu laukumu, B tipa skrejceļu un palīgēku, turpinās saskaņā ar plānu.
Volmirštedtam stadions ir lielākā pašvaldības investīcija kopš 1990. gada. Taču zem tā pamatiem jau sen ir ieņēmis savu vietu pagātnes notikumi. Un, lai gan mašīnas drīz atsāks darbu, šīs aizmirstās apdzīvotās vietas pie Ores upes noslēpumi jau sāk pārrakstīt savu lappusi vēsturē.
