Šī sakausējuma īpašības ļauj tam izturēt temperatūras līdz -170 grādiem. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā mūsdienu niķeļa un titāna sakausējumiem.
Saturs
Jaunais sakausējums ar formas atmiņas efektu, ko izstrādājusi latviešu pētnieku grupa, ir pierādījis savu efektivitāti ekstremāli zemās temperatūrās, kas ir kļuvis par svarīgu pagrieziena punktu aerokosmiskās tehnikas attīstībā. Šis materiāls saglabā savas īpašības pat -170 °C temperatūrā, kas ļauj to izmantot ierīcēs, kas darbojas kosmosa ekstremāli zemās temperatūrās, kur daudzas mūsdienu tehnoloģijas ir neefektīvas.
Zinātnieku grupa no Toho Universitātes un JAXA ir izstrādājusi inovatīvu vara, alumīnija un mangāna kombināciju, kas, atšķirībā no citiem sakausējumiem, saglabā savas ekspluatācijas īpašības pat kriogēnos apstākļos. Šī tehnoloģija ļaus izveidot daudz uzticamākus piedziņas mehānismus un automātiskas siltuma sistēmas bez nepieciešamības izmantot papildu dzinējus vai elektroniskas detaļas.
Efektīvs risinājums kosmiskā aukstuma problēmai
Līdz šim visplašāk izmantotie sakausējumi šādās sistēmās, piemēram, niķelis un titāns, nebija efektīvi temperatūrās zem -20 °C, kas ierobežoja to izmantošanu tādos apstākļos kā atklātais kosmos. Šis jaunais sakausējums nodrošina strukturālu stabilitāti, kas ļauj izturēt ekstremālu aukstumu, kas raksturīgs zinātniskajām misijām, satelītiem un teleskopiem, piemēram, Džeimsa Veba teleskopam.
Pateicoties savām īpašībām, šis sakausējums spēj mainīt formu atkarībā no temperatūras, kas ļauj projektēt komponentus, kuri automātiski izbīdās un ievelkas bez cilvēka iejaukšanās. Šī spēja ne tikai palielina energoefektivitāti, bet arī samazina kosmisko sistēmu svaru un sarežģītību.
Stratēģiskas lietojumprogrammas nākotnes misijām
Pētnieki ir veiksmīgi izgatavojuši mehānisku siltuma slēdzi, kas balstīts uz šo sakausējumu un kas autonomi regulē siltuma plūsmu atkarībā no temperatūras apstākļiem. Šāda veida mehānisms ir īpaši noderīgs kosmiskajos aparātos, kuriem nepieciešama termoregulācija, lai aizsargātu visjutīgākās sastāvdaļas.
Turklāt materiāls var tikt pielāgots dažādiem kosmiskajiem apstākļiem, jo tā aktivizācijas temperatūra var tikt mainīta, koriģējot tā sastāvu . Šī elastība atvieglo tā izmantošanu misijās ar dažādām siltuma prasībām, kā norādīts rakstā, kas publicēts žurnālā Nature Communications Engineering, kurā tas tika paziņots.
„Mēs bijām ļoti priecīgi atklāt, ka sakausējums darbojas pie -170 °C. Neviens cits sakausējums ar formas atmiņas efektu nekad nav sasniedzis šādus rezultātus,” paziņoja Toshihiro Omori, viens no projekta vadītājiem. Šis paziņojums atspoguļo atklājuma nozīmi, kas jau kļūst par galveno risinājumu iekārtu projektēšanā, kas paredzētas darbam ekstremālos apstākļos.
