Jau desmitgadēm Ķīna ieņem vadošo pozīciju pasauli mainošos zinātnes sasniegumos. Laiku pa laikam šīs Āzijas valsts zinātnieki pārsteidz ar jauniem projektiem, kas šķiet nākotnes fantāzijas, bet jau ir kļuvuši par realitāti. Šoreiz ir pienācis kārta pasaulē vieglākajam smadzeņu kontrolierim, ko izmantos “kiborgu-bitēm”.
Saturs
Šo atklājumu izdarīja Pekinas Tehnoloģiju institūta pētnieku grupa profesora Čao Czelana vadībā. Pateicoties šai ierīcei, kas, kā liecina rezultāti, darbojas 9 no 10 gadījumiem, speciālisti varēs sūtīt kukaiņiem komandas, lai vadītu to darbību.
Dziļāk
Saskaņā ar avīzes South China Morning Post datiem, ķīniešu zinātnieki ir izveidojuši pasaulē mazāko smadzeņu kontrolieri, kura svars ir tikai 74 miligrami. Šī ierīce tiek piestiprināta pie bišu krūšu kurvja un caurdur bišu smadzenes ar trim adatām, ar kurām var pārraidīt noteiktas komandas .
Tas tiek panākts ar ilūziju palīdzību, ko rada elektroniski impulsi, kuri maina kukaiņu lidojuma trajektoriju un liek tiem lidot noteiktā virzienā. Profesors Čao Czeljans norādīja, ka roboti, kas izgatavoti pēc īstu kukaiņu parauga, ir tikpat mobīli un piemīt tādas pašas maskēšanās spējas, bet bišu smadzeņu kontrolieru izmantošana nodrošina “lielāku slēptību un lielāku ekspluatācijas stabilitāti”. Turklāt tos var aprīkot ar kamerām un mikrofoniem.
Mērķis ir izmantot “kiborgu bites” militārās operācijās vai glābšanas operācijās, piemēram, lai meklētu izdzīvojušos pēc zemestrīcēm. Pats Čao Czeljans paskaidro, ka tās ir „neatņemamas slepenai izlūkošanai tādās situācijās kā kaujas pilsētvidē, cīņa pret terorismu un narkotiku apkarošana, kā arī kritiski svarīgās operācijās, likvidējot dabas katastrofu sekas”.
Tikmēr zinātnieki visā pasaulē strādā pie līdzīgu sistēmu izstrādes vabolei un prusakiem . Tikmēr pirms mēneša Ķīna prezentēja bezpilota lidaparātus, kas ir moskīta lielumā un kopā ar „kiborgu bitēm” var kļūt par pagrieziena punktu militārajā stratēģijā.
Ņemiet vērā
Pats Pekinas Tehnoloģiju institūta pētījums atzīst, ka tehnoloģija joprojām atrodas testēšanas stadijā un ka jau ir atklāti daži trūkumi. Piemēram, smadzeņu kontrolieris ir jābaro ar kabeli, un bites pakļaujas norādījumiem, bet nereaģē uz stimuliem, kas tiek sūtīti uz to kājām.
„Turpmākajos pētījumos kukaiņu uzvedības kontroles precizitāte un atkārtojamība tiks uzlabota, optimizējot stimulācijas signālus un kontroles metodes”, secina Čao grupa savā pētījumā.
