Ilgu laiku zinātnieki uzskatīja alkohola atkarību tikai par sekas traucējumiem baudas un atlīdzības sistēmā, taču nesen veikts pētījums atklāja citu šīs slimības cēloni: izrādās, smadzenēs var būt iebūvēts aizsargmehānisms, kas kavē alkas pēc alkohola, stāsta kanāla “Digitālais okeāns” autors. Zinātniekiem pat izdevās to identificēt un uz laiku atslēgt.
Pētījuma objekti bija peles: alkohola lietošanas laikā apmēram 4% mediālās orbitofrontālās smadzeņu garozas šūnu aktivizējās brīdī, kad pele tiecās pēc alkohola. Ar ūdeni vai cukuru tas nedarbojās, tāpēc pieņēmumi apstiprinājās. Orbitofrontālā garoza ir smadzeņu daļa, kas atbild par paškontroli, stratēģijas izvēli un turpmāko darbību novērtēšanu.
Kad zinātnieki sāka nomākt šo neironu aktivitāti, peles sāka dzert vairāk, bet, kad zinātnieki, gluži pretēji, sāka aktivizēt neironus, peles samazināja alkohola patēriņu. Tajā pašā laikā apetīte un interese par citām lietām palika nemainīga.
Šūnas reaģēja tikai uz alkoholu, kas ļāva pieņemt, ka smadzenēs ir atsevišķas bremzējošas ķēdes katrai atkarībai, nevis tikai viena visa kontroles sistēma. Ja līdzīgas neironu tīklojumi tiks atrasti cilvēkiem, tas varētu izskaidrot, kāpēc dažiem ir vieglāk kontrolēt alkohola lietošanu, bet citiem — grūtāk. Pilnīgi iespējams, ka otrajai grupai šī bremzējošā sistēma ir traucēta.
