Finanšu stratēģija kļūst arvien populārāka, piedāvājot alternatīvu tradicionālajiem uzkrājumiem: naudas atliekšanu pirms jebkādiem izdevumiem.
Saturs
„Iepriekšējo uzkrājumu” koncepcija piedāvā finanšu pārvaldības metodiku, kas atšķiras no vairuma cilvēku ierastās prakses. Tradicionāli par uzkrājumiem uzskata ienākumu atlikumu pēc visu ikmēneša izdevumu segšanas. Šī jaunā pieeja ir paredzēta, lai piedāvātu efektīvāku alternatīvu.
Nekādā gadījumā nemaksājiet skaidrā naudā svētkos: Valsts kase to uzskata par potenciālu krāpšanu.
Atšķirībā no šī modeļa, iepriekšējais uzkrājums paredz proaktīvu pieeju: naudas summas atliek uzkrājumiem tūlīt pēc ienākumu saņemšanas . Metode iesaka šo summu pārskaitīt uz atsevišķu kontu vai īpaši šim nolūkam paredzētu uzkrājumu instrumentu.
Pateicoties šādam pārskaitījumam ekonomiskā cikla sākumā, summa, kas paredzēta uzkrājumiem, vairs netiek atspoguļota ikdienas izdevumos. Tas samazina iespēju impulsīvi izmantot šos līdzekļus vai apzināti tos tērēt, kas atvieglo uzkrājumu mērķa sasniegšanu bez papildu pūlēm. Tas automātiski ievieš disciplīnu no mēneša sākuma.
Psiholoģija, kas ir uzkrājumu viegluma pamatā
Saskaņā ar BBVA datiem, uzvedības ekonomikas eksperti norāda, ka tradicionālos uzkrājumus var apgrūtināt cilvēku tendence dot priekšroku tūlītējai vajadzību apmierināšanai, nevis ilgtermiņa ieguvumiem . Šī „tuvredzība” attiecībā uz nākotni apgrūtina to finanšu vajadzību apmierināšanu, kas var rasties vēlāk. Atliktās priekšrocības bieži tiek novērtētas zemāk nekā tūlītējais prieks.
Iepriekšējo uzkrājumu metode ir paredzēta, lai mīkstinātu šo esošo aizspriedumu, pārvēršot uzkrājumu veidošanu par saistību, kas, lai gan tiek uzņemta šodien, tiek izpildīta automātiski. Pārvēršot uzkrājumus par vēl vienu „pastāvīgu izdevumu posteni”, lēmums atlikt naudu tiek pieņemts vienreiz, un ikdienas budžets tiek koriģēts atbilstoši atlikušajai summai. Šāda pieeja padara uzkrājumus par neapspriedamu posteni no mēneša sākuma.
Precīzas summas noteikšana ikmēneša iepriekšējai uzkrāšanai ir atkarīga no individuālās un ģimenes finanšu situācijas. Vienotas summas, kas būtu piemērota visiem gadījumiem, nav; ieteicams analizēt savu personīgo finanšu situāciju, lai reāli novērtētu savas uzkrājumu iespējas.
Šis process sākumā ietver visu regulāro ienākumu aprēķināšanu, ieskaitot ne tikai algu, bet arī citus iespējamos avotus, piemēram, īres maksu, finanšu atdevi vai autoratlīdzību. Pēc tam jāanalizē izdevumi, sadalot tos galvenajos pastāvīgajos izdevumos un izdevumos, kurus var koriģēt. Neparedzēto izdevumu un atpūtas izdevumu iekļaušana pabeidz finanšu ainu.
Finanšu eksperti iesaka sākt uzkrāt no agra vecuma , ja tas ir iespējams. Paredzams, ka mērķim var atlicināt apmēram 20 % no ikmēneša ienākumiem, bet galvenais ir panākt pastāvību, sākot ar mazāku summu, ja nepieciešams, un pakāpeniski to palielinot. Pēc analītiķu domām, pašreizējais procentu likmju pieaugums ir labvēlīgs ilgtermiņa uzkrājumiem.
Mērķi iepriekšējai uzkrāšanai var būt dažādi: no īstermiņa, piemēram, automašīnas iegāde vai tāla ceļojuma, līdz ilgtermiņa. Nākotnes vīzija var būt personīgās finanšu situācijas uzlabošana, papildinājums nākotnes pensijai vai, dažiem, centieni sasniegt pilnīgu finanšu neatkarību.
Finansiālā brīvība nozīmē cilvēka spēju uzturēt savu dzīves līmeni, nepaļaujoties uz aktīvu ienākumu gūšanu, t. i., nestrādājot. To aprēķina, dalot kopējo uzkrājumu summu ar gada izdevumiem, lai gan inflācija ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā, veicot šādu prognozi. Finansiālās brīvības sasniegšana nozīmē, ka uzkrājumi un ieguldījumi sedz galvenos izdevumus.
