Miljardieris un uzņēmējs Hosē Elias pārdomā ekonomisko robežu, aiz kuras nauda vairs nedod laimi.
Saturs
Miljardieris un uzņēmējs Hosē Elias , publiskās sabiedrības Audax prezidents, izraisīja diskusijas sociālajos tīklos, daloties ar iespaidīgām pārdomām par naudas lomu laimē. Paziņojumā, kas publicēts viņa kontā X (iepriekš Twitter), Elias paziņoja, ka „fiksēti ienākumi virs 20 000 eiro mēnesī nav jēgas”, jo, pēc viņa pieredzes, pārsniedzot šo robežu, nauda vairs neveicina labklājību, bet tikai uzkrājas.
„Es vienmēr esmu domājis, ka pienāk brīdis, kad nauda vairs nedod laimi. Un šis brīdis ir 20 000 eiro tīra mēneša ienākumi,” rakstīja Elias savā ziņā. Uzņēmējs piebilda, ka parasti «nav drosmes tērēt vairāk par šo summu mēnesī», jo šie ienākumi jau ērti sedz izdevumus par mājokli, ēdienu, ceļojumiem un citām greznībām, nodrošinot mierīgu dzīvi.
Neskatoties uz augstākiem ienākumiem, ko sniedz amats publiskā uzņēmuma vadītājam, Elias atzina, ka šī alga nav brīvprātīga, bet gan tiek regulēta, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem tajā pašā nozarē. Tomēr viņš uzstāja, ka varētu “dzīvot tikpat labi arī ar mazāku naudu”.
Vai pastāv „finansiālā laimes punkts”?
Jose Elias vārdi atkal atklāj mūžīgo strīdu par to, vai nauda nes laimi. Daudzi ekonomikas un psiholoģijas pētījumi liecina, ka pastāv ienākumu slieksnis, kuru pārsniedzot, subjektīvā labklājība praktiski nepalielinās. Pēc uzņēmēja teiktā, šī robeža ir aptuveni 20 000 eiro mēnesī bez nodokļiem, kas lielākajai daļai Latvijas mājsaimniecību (kur vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir aptuveni 2100 eiro mēnesī) ir grūti sasniedzams līmenis.
Paziņojumā tiek uzsvērts arī svarīgs nianses: nauda sniedz garīgo mieru līdz noteiktam brīdim, bet pēc tam tā kļūst par vienkāršu skaitli, kas aug bankas kontā, neietekmējot reālo dzīves kvalitāti.
Padoms ar biznesa perspektīvu
Elias neuzsvēra savu bagātību, bet noslēdza savas pārdomas, aicinot mūs padomāt par naudas patieso vērtību. „Ir svarīgi saprast, cik daudz naudas pievieno laimei, un kad tā tikai palielina naudas kontu,” viņš secināja.
Laikā, kad daudzi cenšas panākt pastāvīgi augošus ienākumus, neņemot vērā personīgās vai emocionālās izmaksas, viņa liecība ir interesants pretarguments: zināt, kā noteikt, kad ir sasniegta finansiālā komforta robeža, var būt vērtīgāk nekā uzkrāt nulles kontā.
