Runa ir par vecu vēstuli, kas datēta ar 1949. gadu un piederēja ogļraktuves īpašniekam, kura ilgu laiku bija pazudusi Bavārijas arhīvā.
Bavārijā arhīva vēstule, kas bija aizmirsta kopš 1949. gada, nejauši noveda zinātniekus pie atklājuma, kas divkāršoja dokumentētos krājumus vienam no retākajiem minerāliem uz Zemes – humboldtīnam. Šis unikālais minerāls, kas iepriekš bija reģistrēts tikai 30 vietās visā pasaulē, raksta Clays and Clay Minerals.
Tā bija veca rokraksta vēstule no ogļraktuves īpašnieka, datēta ar 1949. gadu, kas ilgu laiku bija pazudusi Bavārijas arhīvā. Vēstulē bija minēts minerāla paraugs ar formulējumu:
“Gumoldtīns no Matijas raktuves pie Švandorfas”.
Ģeologu komanda Roland Eichhorn vadībā no Bavārijas Vides aizsardzības pārvaldes pārskatīja vairāk nekā 130 tūkstošus paraugu, pirms atrada dzeltenos fragmentus no raktuves netālu no Švandorfas, kas izrādījās humboldtīns – minerāls ar unikālu struktūru, kas satur dzelzi, oglekli, skābekli un ūdeņradi.
Kas ir humboldtīns?
Humboldtīns ir organisks minerāls, kas veidojas tikai unikālā dzelzs saturošu iežu un dabisko skābju kombinācijā. Tā ārkārtējās retuma dēļ to atrod nejauši. Tam ir mīksta cietība, dzeltens spīdums, un to augsti vērtē kolekcionāri.
Pirmo reizi atklāts 1821. gadā un nosaukts vācu pētnieka Aleksandra fon Gumboldta vārdā, minerāls kļuva par daļu no zinātnieka, kurš ietekmēja ģeoloģijas, klimatoloģijas un ekoloģijas attīstību, zinātniskā mantojuma.
Mūsdienu testu rezultāti apstiprināja, ka paraugi patiešām ir humboldtīns. Atklātais minerāls var būt interesants ne tikai ģeologiem, bet arī inženieriem: humboldtīnam līdzīgi dzelzs oksalāti ir perspektīvi kā materiāli jaunās paaudzes litija jonu akumulatoriem.
