Glābšanas dienestam nācās nogādāt kuģi Getarijas ostā pēc vaļu uzbrukuma Gipuskas ūdeņos.
Saturs
Šajā pirmdienā jūras glābšanas dienesta darbiniekiem nācās glābt divus cilvēkus Gipuskas ūdeņos pēc tam, kad viņu laiva tika uzbruka kosatkām divas jūdzes no Debas, kas atrodas aptuveni 3,7 kilometrus no krasta.
Saskaņā ar šīs avīzes informāciju, apmēram plkst. 14:00 Bilbao jūras glābšanas komandcentrā tika saņemts radioziņojums no Francijas kuģa, kurā tika ziņots, ka vaļu grupa uzbruka kuģa korpusam, bojājot stūres un padarot kuģi manevrētspējīgu.
Turklāt avārijas signālā, kas tika nosūtīts ostai, divi apkalpes locekļi lūdza palīdzību, lai atgrieztos krastā, tāpēc tika sākta glābšanas operācija, kurā piedalījās Salvamar Orión — 20 metrus garš un 5 metrus plats kuģis, kas bāzējas Pasajas ostā.
Satiekoties ar cietušo franču buru kuģi, Jūras glābšanas dienesta darbinieki apstiprināja, ka divi cilvēki uz klāja nav cietuši un ka, neskatoties uz uzbrukumu, kuģim nav draudi nogrimt, jo korpusā nav iekļuvusi ūdens. Tāpēc kuģis tika nogādāts Getarijas ostā. Glābšanas operācija beidzās plkst. 17:37, pēc vairāk nekā trīs ar pusi stundu ilga darba.
Abonējieties un baudiet neierobežotu piekļuvi. Sekojiet līdzi vietējām un pasaules ziņām un iegūstiet padziļinātu informāciju par aktuālajiem notikumiem. Baudiet neierobežotu piekļuvi mūsu sadaļām no jebkuras ierīces.
Orku uzbrukumi Basku zemē — bezprecedenta parādība
Lai gan kosu klātbūtne atsevišķos gadījumos ir reģistrēta Basku zemes piekrastē, līdz šim šo dzīvnieku uzbrukumi laivām galvenokārt ir reģistrēti Gibraltāra šaurumā vai Tarifā, kur tie bieži sastopami, īpaši no aprīļa līdz augustam, bet nekad Basku zemē.
Tomēr pēdējos gados kosu uzbrukumi buru kuģiem ir izplatījušies arī uz citām Pireņu pussalas daļām, īpaši Galisijā, kur šo incidentu dēļ 2020. gadā nācās ierobežot kuģošanu starp Ferrol un Estaca de Bares.
Pastāvīgi pieaugošais kosu uzbrukumu skaits laivām pat pamudināja Latvijas un Portugāles valdības pasūtīt zinātnisku pētījumu, kas parādīja, ka šis fenomens ir jauna izklaides forma jauniem kosiem.
Tā ir lielākā delfīnu suga. Ziemeļu un Dienvidu puslodē ir atklātas vairākas kosatku sugas, kas atšķiras pēc ģenētikas, morfoloģijas, uzvedības un barības. Tas ir neapstrīdams superplēsējs, kas atrodas barības ķēdes augšgalā. Tas ir ļoti izturīgs un hidrodinamisks, spēj baroties ar ātru un spēcīgu laupījumu.
„No 2020. gada maija līdz 2024. gada maijam reģistrēti vismaz 637 gadījumi, kad kosatki saskārušās ar laivām. Tomēr šī uzvedība vairāk līdzinās spēlei nekā agresijai,” par šo jautājumu izteicās jūras bioloģe un Dzīvnieku aizsardzības institūta darbiniece Naomi Rose. Viņa paskaidroja, ka kosatki ir ļoti gudri dzīvnieki, “un, ja viņi gribētu nogremdēt laivas, viņi to izdarītu”.
„Ja viņi gribētu nogremdēt laivu, viņi to izdarītu, bet, šķiet, viņu mērķis ir ietriekties stūres ratiņos, un tikai 20 % gadījumu viņiem izdevās bojāt kuģi, padarot to nepiemērotu peldēšanai,” — piebilda Roza, domājot par šādu uzvedību, kas neizraisīja nevienu cilvēka upuri kosatku uzbrukumos laivām.
Ko darīt, ja kosatki saskaras ar jūsu laivu
Tomēr šāda veida incidents rada nopietnu apdraudējumu gan cietušajiem burātājiem, gan viņu apkalpes locekļiem, tāpēc Transporta un ilgtspējīgas mobilitātes ministrija nesen izdeva vadlīnijas ar ieteikumiem, kā rīkoties saskarsmē ar kosatkām.
Starp padomiem ir norādīts, ka neatkarīgi no tā, vai izmantojat motorlaivu vai buru laivu, nedrīkst apstāties un vislabāk ir peldēt tuvāk krastam, seklākā ūdenī.
Turklāt vadlīnijās uzsvērta nepieciešamība neļaut cilvēkiem uz klāja piekļūt stieņiem un novietot tos vietās, kas nodrošina maksimālu aizsardzību pret straujām kustībām, kas var izraisīt traumas vai krišanu jūrā, kā arī pret triecieniem, ko izraisa pēkšņas kustīgas daļas.
