Iedomājieties, ka jūs ejat pa pludmali un domājat, ka zem šīm sāļajām ūdens masām var atrast neizmērojamas bagātības: 20 miljonus tonnu zelta. Šis daudzums ir tik astronomisks, ka visa cilvēces vēsturē iegūtā derīgā izrakteņu daudzums šķiet praktiski bezjēdzīgs. Tas skan kā stāsts no piedzīvojumu romāna, bet nē, šis atklājums nāk tieši no NASA.
Saturs
Protams, tas viss skan neticami, bet, kā vienmēr, tas, kas šķiet svētība, var izrādīties murgs. Galvenais jautājums: vai šo zemūdens dārgumu patiešām var sasniegt? Tālāk mēs apskatīsim iemeslus, kāpēc šis “dārgums” paliek nepieejama mīkla.
Kur atrodas šis zelts?
Zelts negaida, kad to savāks milzīgos gabalos jūras dibenā. Nē, šis dārgmetāls ir izšķīdis jūras ūdenī ārkārtīgi zemā koncentrācijā. Salīdzinājumam: katrā litrā jūras ūdens ir tikai 0,00000005 grami zelta. Tas nozīmē, ka, lai gan kopējais zelta daudzums okeānā ir milzīgs, šī metāla daudzums katrā litrā ūdens ir tik mazs, ka tā ieguve pagaidām nav iespējama. Vai varat iedomāties, ka, lai iegūtu vienu gramu zelta, būtu jāpārstrādā miljoni litru ūdens? Šādas operācijas izmaksas būtu pārmērīgas.
No tehnoloģiskā viedokļa esošie instrumenti un metodes zelta ieguvei no okeāna ir ne tikai neefektīvi, bet arī ārkārtīgi dārgi. Ja saskaita ekonomiskās izmaksas un ietekmi uz vidi, vienādojums vienkārši nesanāk. Zelta ieguves process no ūdens izraisīs plaša mēroga jūras ekosistēmu traucējumus. Zelta filtrēšanai nepieciešamās darbības iznīcinātu veselas dzīvotnes, ietekmējot tūkstošiem jūras sugu. Eksperti apgalvo, ka šajā posmā ekoloģiskais risks nepārsniedz ekonomisko labumu, ko varētu gūt no tik liela mēroga ieguves.
Vai ir iespējama zemūdens ieguve?
Nesenā zelta atradņu atklāšana okeānos ir atsākusi debates par derīgo izrakteņu ieguvi dziļūdenī. Attiecīgi projekti jau tiek īstenoti tādās vietās kā Papua-Jaungvineja, kur minerālus iegūst no jūras dibena. Tomēr šie projekti nav bez pretrunām. Šo metožu negatīvā ietekme uz vidi ir kļuvusi par karstu diskusiju tematu.
Iegūtie nogulumi un ķīmiskie atkritumi, kas rodas derīgo izrakteņu ieguves procesā, var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu jūras bioloģiskajai daudzveidībai. Neskatoties uz šiem riskiem, daži uzņēmēji un zinātnieki cer, ka tehnoloģiskais progress nākotnē spēs mīkstināt negatīvo ietekmi.
Vai šai mīklai būs risinājums?
Lai gan šodien zelta ieguve okeānā šķiet neiespējama, tehnoloģiskais progress var padarīt neiedomājamo iespējamu. Nākotnē jaunas tehnoloģijas piedāvās videi draudzīgākas metodes šī zelta ieguvei, neapdraudot jūras dzīvi. Tikmēr zelts atrodas dziļumos, gaidot, kad zinātne un ilgtspējīga attīstība atradīs veidu, kā to izcelt uz virsmu, neiznīcinot ekosistēmu.
Šobrīd šķietami nepieejamais un bagātīgais zelts atgādina mums, cik maz mēs zinām par mūsu planētas slēptajiem dārgumiem un cik sarežģītas ir problēmas, ar kurām saskaramies, atbildīgi izmantojot tos.
