Radaru attēli pirmo reizi parāda, kā īsts kosmosa kuģis sadalās, saskaroties ar Zemes atmosfēru.
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir publicējusi retu video, kurā iemūžināti pēdējie mirkļi, kad satelīts Aeolus ieiet atmosfērā. Animācija (sk. zemāk) ir veidota no astoņām fotogrāfijām, kas uzņemtas ar 34 metrus augsto Fraunhofer institūta radara antenu Vācijā. Tajā redzams, kā uzkarsis kosmosa aparāts svārstās, ieejot Zemes atmosfērā.
Aeolus ir pirmais satelīts, kas paredzēts zemes vēju novērošanai un kopš 2018. gada palīdz pētniekiem izpētīt mūsu planētas klimata attīstību. Pirms dažiem mēnešiem, pārsniedzot misijas laiku, tas sāka plānoto nolaišanos atmosfērā pie ASV piekrastes Aļaskas štatā. Pēc EKA datiem, Aeolus izgāja no orbītas augstumā no 320 līdz 120 km, veicot sarežģītus manevrus, lai pozicionētos tā, lai nesadegušie fragmenti varētu nokrist Atlantijas okeānā.
Šis kosmosa aparāts kļuva par pirmo mēģinājumu nolaisties ar atgriešanās palīdzības sistēmas palīdzību. EKA inženieri deva komandu satelītam izmantot atlikušo degvielu, lai pakāpeniski samazinātu orbītu, un pēc tam atslēgt ierīces, lai sagatavotos sadalīties atgriežoties. Pēc Eiropas Kosmosa aģentūras novērtējuma, 80 % kosmosa aparāta sadega atmosfēras berzes dēļ, bet atlikušie 20 % izdzīvoja un nokrita Antarktīdā.
Saskaņā ar ESA datiem, šie manevri ne tikai 150 reizes samazināja nekontrolētas atlūzu krišanas risku, bet arī par vairākiem mēnešiem saīsināja Aeolus uzturēšanās laiku orbītā, tādējādi ierobežojot sadursmju iespējamību ar citiem satelītiem. Kosmosa aģentūra plāno izmantot pieredzi, kas gūta Aeolus plānotās atgriešanās laikā, lai izstrādātu kosmisko aparātu bojāejas scenārijus nākamajām misijām.
«Kosmisko aparātu operatori ir pieraduši uzturēt sakarus ar savām misijām, bet atkritumi neprot sazināties. Pēdējie novērojumi apstiprināja, ka Aeolus pēdējais dzinēja palaišana bija veiksmīga un ka tagad nedarbojošais satelīts ir ievadīts paredzētajā eliptiskajā orbītā ar minimālo augstumu 120 km,” skaidro Benjamin Bastida Virgili, ESA kosmosa atkritumu pārvaldības eksperts.
Fraunhofer institūta radara novērošanas un vizualizācijas (TIRA) iegūtie attēli parāda krāsas, kas rodas no dažādas intensitātes signāliem, kuri atspoguļojas no Eolas pēdējās eksistences mirkļos. Var redzēt arī, kā aparāts nepārtraukti kustas saskares ar mūsu atmosfēru dēļ.
“Parasti, tiklīdz misija ieiet raķetes priekšgalā un apvalks aizveras, mēs vairs negaidām to redzēt,” teica Tommaso Parrinello, Aeolus misijas vadītājs. „Aeolus gadījumā, kas ir lielisks piemērs ilgtspējīgam kosmiskajam lidojumam un atbildīgai ekspluatācijai, mēs palikām ar misiju tik ilgi, cik vien varējām, vadot tās atgriešanos, cik vien tas bija iespējams, un šie attēli ir mūsu pēdējais atvadas no misijas, pēc kuras mēs visi ilgojamies, bet kuras mantojums dzīvo tālāk.”