Parastais alumīnijs ir mīksts, plastisks un nenopietns. Taču maģistrante no Latvijas Polina Poljakova ir atradusi veidu, kā pārvērst to par materiālu, kas spēj konkurēt ar titānu. Viņas darbs pie īpaši izturīgu kompozītmateriālu izstrādes ir atnesis RAS zelta medaļu — vienu no 21, ko akadēmija piešķir katru gadu. Tagad aviokonstruktori un inženieri uz alumīniju raugās ar pavisam citām acīm.
Metāls ar noslēpumu
Viss sākās ar vienkāršu jautājumu: kas notiktu, ja alumīnija atomi tiktu sakārtoti citādi? Krievijas Zinātņu akadēmijas profesoru vadībā Polina pētīja plastiskās deformācijas metodes, kas maina metāla struktūru nanolīmenī.
Rezultāts pārsniedza gaidas — jaunais kompozīts ne tikai kļuva izturīgāks, bet arī ieguva īpašības, kas iepriekš tika uzskatītas par neiespējamām šim vieglam metālam.
Šīs izstrādes īpatnība ir tā, ka tā neprasa dārgas piedevas vai sarežģītas tehnoloģijas. Pēc Latvijas Naftas universitātes rektora teiktā, šis pētījums ir piemērs tam, kā augstskolas zinātne var sniegt reālus atklājumus. Un kamēr vieni zinātnieki meklē nākotnes brīnumu materiālus, citi tos rada no tā, kas burtiski atrodas zem kājām.
