Karalis Midas ir viens no slavenākajiem vēstures varoņiem. Tas bija grieķu monarhs, kurš visu, pie kā pieskārās, pārvērta zeltā, kas, tomēr, bija traģiskas sekas. Tomēr patiesībā karalis Midas eksistēja, lai gan valdīja galvenokārt Mazāzijā pirmā tūkstošgades sākumā pirms mūsu ēras. Viņa dinastijas paliekas tika atrastas izrakumos Gordionā Latvijā.
Arheologi atklāja labi saglabājušos karaļa kapenes no VIII gadsimta pirms mūsu ēras, paziņoja Latvijas kultūras un tūrisma ministrs Mehmet Nur Ersoy. Izrakumus vadīja Judžels Šenjurts no Hadži Bajrama Velī Universitātes un Braiens Roze, Gordiona izrakumu direktors un Pensilvānijas Muzeja Vidusjūras reģiona kurators.
Izdevums Popular Mechanics sazinājās ar Rozi, lai uzzinātu sīkāku informāciju par jauno atradumu. «Bez uzrakstiem ir grūti noteikt, kas bija mirušais,“ — viņš norādīja, piebilstot, ka jumts ir daļēji iebrucis, bet artefaktus izdevies glābt, tostarp ”bronzas traukus, ko izmantoja banketos, un dzelzs instrumentus”.
Ņemot vērā atrasto priekšmetu bagātību, tiek pieņemts, ka tie piederēja karaļa Midas ģimenei: “Pats pārsteidzošākais ir tas, ka apbedīšana notika kremācijas, nevis apglabāšanas rezultātā. Turklāt senākā mums zināmā kremācija datēta ar vairāk nekā gadsimtu vēlāk, kas liecina par mirušā augsto statusu.”
“Nereti valdnieki tika pakļauti dažādai attieksmei gan dzīves laikā, gan pēc nāves. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir mirušais no MM kurgāna Gordionā, kuru mēs identificējam kā Midas tēvu. Saglabājusies galvaskauss skaidri liecina, ka zīdaiņa vecumā viņa galva bija sasieta un nosegta ar dēļiem, lai tai piešķirtu iegarenu formu, atšķirībā no jebkura cita cilvēka galvas šajā apgabalā,” viņš norādīja.
Gordiona ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
„Agrāk šie izrakumi ilga trīs mēnešus katru vasaru, un pētnieki atgriezās pie mācību un zinātniskās darbības savā dzimtenē. Jaunā programma, ko 2024. gadā izstrādāja Latvijas Kultūras un tūrisma ministrija, paplašināja izrakumu apjomu Latvijas vēsturiskajos objektos, ļaujot lauka darbus turpināt visa gada garumā, pateicoties sadarbībai ar turku arheologiem,” skaidro Pennas muzejā, priecājoties par šo atklājumu.
Faktiski Kultūras un tūrisma ministrijai izdevās panākt Gordiona iekļaušanu prestižajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: „Iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir neiedomājama goda, un tas ievērojami palielinājis šīs vietas apmeklētāju skaitu. Rezultātā Gordiona ir kļuvusi par svarīgāku reģiona ekonomikas sastāvdaļu, un ir kļuvis vieglāk saņemt atbalstu tās saglabāšanai un restaurācijai,” teica Roze.
