Galvenā hipotēze paredz, ka šī vieta varēja tikt izmantota vienlaikus dažādiem mērķiem.
Arheoloģiskie izrakumi, kas tiek veikti Cueva de los Cabezasos Tegueste (Tenerife) arheoloģes Palomas Vidalas no La Laguna Universitātes (ULL) vadībā, liecina, ka šī vieta varēja būt guanču vienlaikus izmantota kā dzīvojamā telpa un lopu aploks.
Šo piektdien skola paziņoja, ka šā gada jūlijā ir sākta ceturtā arheoloģiskā izrakumu kampaņa Cueva de los Cabezasos, lai noteiktu precīzu hronoloģiju, kad aborigēni pirmoreiz apmetās Barranco de Agua de Dios aiza, kā arī dokumentētu apdzīvotības secību.
Šis pasākums, ko finansē Kanāriju salu valdība, Zinātnes, inovāciju un universitāšu ministrija, kā arī sadarbībā ar Tejestes pilsētas domi, uzsver šīs vietas unikālumu kā stratēģisku objektu arheoloģiskajiem pētījumiem Tenerifē, piebilst ULL.
Hipotēze par tās vienlaicīgu izmantošanu kā mājokli un lopu ganībām balstās uz telpisko diferenciāciju, kas novērota dobumā, jo vienā zonā dominē faunas atliekas, jo īpaši kauli, kas saistīti ar pārtikas lietošanu, bet citā ir atrasti ikdienas lietošanas priekšmeti, piemēram, keramikas fragmenti un māla trauku gabaliņi, skaidro pētījuma līdzvadītājs Emilio Vakas.
Tomēr pašlaik nav skaidrs, vai šīs būves tika izmantotas vienlaikus vai dažādos laikos. Lai gan viss liecina par alu jaukto izmantošanu, joprojām ir jānoskaidro, vai guanči patiešām dzīvoja tajā kopā ar saviem mājlopiem, vai arī šī ala gadsimtu gaitā tika izmantota dažādiem mērķiem.
Pēc komandas teiktā, starp nozīmīgākajiem šīs ekspedīcijas atradumiem ir cilvēku, cūku un suņu ekskrementi.
Pēc Vakasa teiktā, pateicoties DNS ģenētiskajai analīzei, būs iespējams ne tikai precīzi noteikt sugu, bet arī iegūt neatsveramu informāciju „par veselību, uzturu un dzīves apstākļiem dzīvojošajiem Barranco de Agua de Dios apgabalā”.
Cueva de los Cabezas ir kļuvusi par „vienu no arheoloģiskajiem pieminekļiem ar vislielāko datējumu skaitu Tenerifē”, saka Salvadors Pardo, pētījuma līdzvadītājs.
Tādējādi līdz 2023. gadam bija piecas datējumi, bet ar arheoloģisko izrakumu atsākšanu parādījās vairāk nekā divdesmit jauni, kas apstiprina nepārtrauktu uzturēšanos teritorijā no VII gadsimta sākuma līdz Eiropas iekarojumiem XV gadsimtā, skaidro arheologs.
Zinātnieku grupa cenšas atklāt senākos apdzīvotības slāņus, izmantojot stratigrāfiskos pētījumus, kas ļaus paplašināt pētījumu teritoriju.
Šie jaunie projekti ne tikai ļaus iegūt pilnīgāku priekšstatu par darbībām, kas notika šajā vietā, bet arī “iedziļināties tik dziļi, cik to ļauj stratigrāfiskie resursi”, jo, saskaņā ar Luisa Diego Kuskoja pētījumiem, kas veikti 1970. gados, „algas virsotne ir sasniegta, bet pašreizējie izrakumi liecina, ka vēl ir līmeņi, kas jāizpēta”, precizē Vakass.
Projektam ir izteikti starpdisciplinārs un starpiestāžu raksturs. Papildus ULL darbiniekiem, kuru vadītāji ir Paloma Vidal, Salvador Pardo un Emilio Vakas, tajā piedalās pētnieki no Barselonas Autonomās universitātes, Valensijas Universitātes un Bāzeles Universitātes (Šveice). Pēdējā nodarbojas ar akmens rūpniecības izpēti no morfotehniskā un trasoloģiskā viedokļa.
Līdzīgi, cenšoties tuvināt zinātni sabiedrībai, Tegeštas pilsētas dome jau no paša sākuma rīko Atvērto durvju dienu. Trešā diena notiks rīt, sestdien, ar ekskursijām pa alu nelielām grupām, kurās tiks stāstīts par izrakumu gaitu un šīs kampaņas jaunākajiem rezultātiem.
