Lidmašīnu bāzes kuģis USS John F. Kennedy paliek piestātnē Ņūporta-Ņūsa kuģu būvētavā, jo ASV Jūras spēki atzīst, ka ir radušies ievērojami kavējumi lidmašīnu bāzes kuģu būvniecības programmā.
Aviācijas bāzes kuģis “John F. Kennedy” tika būvēts, lai ieskaidrotu. Tā garums ir vairāk nekā 330 metri, svars — vairāk nekā 100 000 tonnu, tas ir aprīkots ar diviem kodolreaktoriem un spēj palaist līdz 160 lidmašīnām dienā. Amerikas Savienotās Valstis to prezentēja kā savas flotes nākotni, kā kuģi, kas iezīmēs jaunu ēru jūras militārajā varenībā. Taču trīs gadus pēc plānotā piegādes datuma kuģis joprojām atrodas dokā nepabeigts, un nav zināms, kad tas varēs iziet jūrā.
Saskaņā ar Forum Militaire datiem, aviācijas bāzes kuģis būs gatavs ne ātrāk kā 2026. gadā. Sākotnēji tā nodošana ekspluatācijā bija plānota 2022. gadā. Šī kavēšanās nav vienīgais gadījums: arī citi šīs klases kuģi atpaliek no grafika. USS Enterprise, kas plānots 2027. gadā, būs gatavs ne ātrāk kā 2029. gadā. USS Doris Miller, kas bija jāuzsāk ekspluatācijā 2032. gadā, pat nav precīza piegādes datuma. Līdz šim tikai pirmais no visas sērijas, Gerald R. Ford, ir paspējis uzsākt ekspluatāciju, lai gan ar vairāku gadu kavēšanos.
Viena no galvenajām problēmām ir jaunās tehnoloģijas, kas ieviestas “Kennedy”. Piemēram, elektromagnētiskā katapulta, kas bija paredzēta, lai aizstātu veco tvaika lidmašīnu palaišanas sistēmu, turpina sabojāties. Tāpat novēro kavēšanās ar lidmašīnu palēnināšanas sistēmu nosēšanās laikā. Abas šīs problēmas jau radīja problēmas uz „Džeralda R. Forda” un joprojām nav pilnībā novērstas. Kā norāda Forum Militaire, „Kennedy” ir pilns ar sistēmām, kas „darbojas haotiski”.
Tam pievienojas daudzi citi šķēršļi: trūkstošas detaļas, iesaldētas materiālu piegādes, tehniskā personāla trūkums, un testi tiek bez rezultātiem ievilkti garumā. Jūras spēku ministrs Karlos Del Toro uzdeva veikt iekšējo izmeklēšanu, kas atklāja haotisku vadību un kvalificēta personāla trūkumu. Par programmu atbildīgie pirms dažiem mēnešiem to atzina Senātā: Jūras spēki ir atpalikuši gandrīz visos savos lielajos projektos par vairākiem gadiem.
„Kennedy” izmaksāja aptuveni 14 miljardus eiro. Bet, kamēr tas neiziet jūrā, visa ASV militārās jūras stratēģijas smagums gulstas uz viena aviācijas bāzes kuģa — „Ford”. Pentagons vēlas, lai tā rīcībā būtu vienpadsmit šādi kuģi, kas patrulētu visos pasaules okeānos. Katrs gads, kas tiek zaudēts, apgrūtina šā mērķa sasniegšanu un liek pagarināt veco kuģu kalpošanas laiku.
Tikmēr Ķīna strauji būvē eskadras mīnu kuģus un ik pēc sešiem mēnešiem nolaiž ūdenī jaunu. Krievija modernizē savu zemūdens floti. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis gaida, kad pamodīsies to flagmanis. „Kennedy” bija jāuzsāk jauna ēra. Bet pagaidām tas ir tikai milzīgs tērauda monstrs, kas stāv piestātnē.
