Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien modrāki, taču krāpnieki joprojām aktīvi izmanto dažādas shēmas, lai izkrāptu naudu no cilvēkiem, raidījumā “900 sekundes” paziņoja Citadele bankas krāpšanas novēršanas nodaļas vadītāja Ingrīda Ava.
Pēc viņas teiktā, banka veica aptauju visās Baltijas valstīs, kas parādīja, ka sabiedrība sāk labāk atpazīt mēģinājumus krāpties. Tomēr joprojām ir daudz cilvēku, kuriem sniegtā informācija šķiet pārāk sarežģīta vai nesaprotama. Paši krāpšanas shēmas pastāvīgi mainās — summas var svārstīties no 20 līdz 1000 eiro, un izmantotie kanāli kļūst arvien daudzveidīgāki.
Īpaši populāri krāpnieku vidū joprojām ir telefona zvani, viltotas SMS un aizdomīgas vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai citām iestādēm. Aizvien biežāk ļaundari darbojas sociālajos tīklos un izmanto viltus darba piedāvājumus, lai iegūtu piekļuvi personas datiem vai piespiestu cilvēku pārskaitīt naudu.
Citadele aktīvi palīdz klientiem un 24 stundas diennaktī (24/7) uzrauga darījumus un lietotāju darbības, ātri reaģējot uz aizdomīgu aktivitāti. Šāda proaktīva pieeja ļauj laikus apturēt potenciālos krāpšanas mēģinājumus. Tomēr bankas pārstāvis uzsver: katram pašam jābūt uzmanīgam — jāpārbauda ienākošo zvanu un ziņojumu ticamība, nekad nedrīkst izpaust savus paroles vai piekļuves kodus.
Viena no izplatītākajām shēmām šobrīd ir tā saucamie “šoka zvani”, kad krāpnieks izliekas par radinieku, kurš nonācis nelaimē, vai raud pa telefonu, mēģinot izraisīt paniku un piespiest upuri steidzami pārskaitīt naudu. Tāpēc ir svarīgi saglabāt mieru, pārbaudīt informāciju un nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Tāpat jābūt piesardzīgiem, saņemot steidzamas ziņas par it kā bloķētiem kontiem vai “steidzamiem” rēķiniem.
Ava uzsver: ir svarīgi runāt par mēģinājumiem krāpties. Jo vairāk cilvēki dalīsies ar savu pieredzi, jo informētāka kļūs sabiedrība — un jo grūtāk krāpniekiem būs apkrāpt Latvijas iedzīvotājus.
