Daudziem agri celties ir diezgan grūts uzdevums, nemaz nerunājot par gultas klāšanu. Iztaisīt palagus un saklāt spilvenus — tā nav visiem rīta uzdevums. Dažiem tas ir patīkams rituāls. Citiem — bezjēdzīga rutīna.
Saturs
Psiholoģe Letisija Martīna Enkuto uzskata, ka «aiz tik vienkāršas darbības kā gultas neklāšana no rīta slēpjas stāsti un nianses». Pat tik niecīgs lēmums kā klāt vai neklāt gultu var atklāt pārsteidzošus cilvēka personības un domāšanas veida noslēpumus.
„Mēs visi esam atšķirīgi,” skaidro Enchuto, „un mūsu ikdienas ieradumi var atklāt daudz vairāk, nekā redzams no pirmā acu uzmetiena.” Pēc viņas teiktā, mērķis nav spriest, bet saprast, kas mūs vada — kā mēs mijiedarbojamies ar apkārtējo vidi un sevi. Viņa izdala septiņas galvenās iezīmes, kas parasti saistītas ar iemesliem, kāpēc cilvēki saklāj gultu vai atstāj to nekārtībā.
Solījums sev katru svētdienas vakarā, ka no pirmdienas atkal sāksi klāt gultu, un pēc tam solījuma neizpilde — ir daudz izplatītāka parādība, nekā varētu domāt. Endžuto saka, ka prokrastinācija ir viena no visizplatītākajām ieradēm, ar ko viņa saskaras savā praksē. Neizklāta gulta var būt neliels, bet izteiksmīgs pazīme nopietnākai tendencei atlikt darbus — vai tie būtu mājas, darba vai mācību darbi. Dažreiz uzdevuma apjoms var paralizēt.
Viens no veidiem, kā risināt šo problēmu, ir sadalīt uzdevumus mazākos posmos. Piemēram, mājas uzkopšanu var veikt pa istabām, starp tām veicot īsus pārtraukumus. Tas pats princips attiecas uz mācībām vai darbu.
Cilvēki, kas katru dienu klāj gultu, bieži to dara no ieraduma — kā daļu no rīta rituāla. Tie, kas to nedara, mēdz pieņemt brīvāku pieeju. Viņi parasti ir pielāgojamāki un neuztraucas par to, ka pārkāpj ierastos paražus, lai reaģētu uz to, ko piedāvā diena. „Cilvēki, kas neklāj gultu, parasti izrāda mazāk stingru attieksmi pret ikdienas kārtību un rituāliem,” saka Endžuto. “Viņi parasti ir atvērtāki improvizācijai un pārmaiņām.”
Pretestība pret sociālajām normām
Dažiem neizteiktais noteikums, ka gulta katru rītu jāsaklāj, ir pietiekams iemesls, lai to ignorētu. Šo kluso sacelšanos var izraisīt „bērnībā uzspiestas gaidas”, skaidro Endžuto. Tā vietā viņi izveido savus noteikumus – tos, kas šķiet patiesi un apstiprina viņu identitāti.
Vēlme kontrolēt savu dzīvi
Guļamistaba bieži ir personīgā telpa, sfēra, kuru mēs kontrolējam. Bet šo kontroles sajūtu var iedragāt, ja citi cilvēki ietekmē mūsu ikdienas lēmumus. Lēmums neklāt gultu var kļūt par simbolisku neatkarības atgūšanas aktu — nelielu, bet skaidru izpausmi „es lemju”. Pēc Endžuto teiktā, tas ir pazīme, ka cilvēks „savu viedokli vērtē augstāk par citu cilvēku gaidām”.
Radošs
Netīrība bieži tiek uztverta kā trūkums, bet daudziem tā ir iztēles pazīme. Neiztaisītā gulta var būt daļa no plašāka „organizēta haosa” — vides, kas baro radošas domas. Šādi cilvēki „rod iedvesmu haosā”, saka Endžuto. Viņi mēdz vairāk novērtēt oriģinalitāti un elastīgumu nekā kārtību vai rutīnu.
Motivācijas problēmas
Ja neiztaisīta gulta ir tikai daļa no kopējās neuzmanības, tas var būt satraucošs signāls. Šādos gadījumos tas var liecināt par „zemu motivāciju, nogurumu vai pat emocionālu stresu”, brīdina Endžuto. Šāda interpretācija ir pareiza tikai tad, ja nevērība attiecas arī uz citām dzīves jomām. Šādā gadījumā ir vērts pievērst uzmanību garīgajai veselībai un nepieciešamības gadījumā meklēt palīdzību.
Tieksme pēc personīgās brīvības
Visbeidzot, atteikšanās no gultas klāšanas rituāla var būt klusa neatkarības deklarācija. “Tas ir zemapziņas veids, kā parādīt, ka vēlaties dzīvot pēc saviem noteikumiem, nevis pēc sabiedrības uzspiestajiem,” saka Endžuto. Tas ne vienmēr nozīmē nekārtību, bet gan kontroles atgūšanu ļoti personīgā veidā.
