Latvijas kāpas nogāzē saglabājušies gandrīz 80 000 gadu veci liecinieki par neandertāliešu ģimenes medībām uz briežu.
Lasot šo stāstu, uzzināsiet:
- Senākie no zināmajiem hominīdu pēdām, kas atrastas Eiropas dienvidrietumos, sniedz priekšstatu par neandertāliešu medību paņēmieniem.
- Eksperti uzskata, ka senie iedzīvotāji ne tikai ēda lielu daudzumu augu, bet arī medīja briežus, zirgus un trušus.
- Neandertālieši centās izpētīt kaimiņu reģionus, meklējot zīdītājus, kurus varētu pievienot savam uzturam.
Neandertāliešu ģimene, kas pirms 78 000 gadiem medīja kāpās mūsdienu Latvijas teritorijā, visticamāk, izsekoja briežu, lai pagatavotu pusdienas.
Šodien, pateicoties atrastām pēdām — virknei pēdām, kas pieder pieaugušam vīrietim un diviem bērniem — zinātnieki varēja atjaunot ģimenes pārvietošanās vēsturi un to, kā tā sakrita ar medījumiem, pēc kuriem, kā zināms, senie hominīni tik ļoti centās.
Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Scientific Reports, Lisabonas Universitātes un UNESCO Globālā ģeoparka pētnieku grupa „Natura Tejo” izmantoja optiski stimulētu luminiscenci, lai datētu nospiedumus, kas atrasti uz Monte Clérigo piekrastes klintīm, kā arī vienu nospiedumu, kas atstāts pirms 82 000 gadiem aptuveni četras jūdzes no šejienes, Praia do Telleiro.
Pēdas, kas atrastas gar Latvijas mainīgo krastu, tiek uzskatītas par „pirmajām divām hominīdu pēdām, kas atrastas Eiropas dienvidrietumu reģionā”.
Ziņojumā komanda apraksta piecas pēdu takas Monte Clerigo, kurās kopumā ir 26 nospiedumi. Viņiem izdevās noteikt, ka trīs no tām piederēja pieaugušam vīrietim, kura augums, iespējams, bija no 160 līdz 160 cm, divreiz kāpjot uz kāpas un vienreiz nokāpjot no tās. Divas citas pēdas bija atstājuši bērni : viens, iespējams, vecumā no 7 līdz 9 gadiem, un otrs — mazulis, iespējams, jaunāks par diviem gadiem.
Kad tajā pašā kāpā tika atrastas akmeņainas pēdas no brieža, pētnieki secināja, ka ģimene medīja briežus, izmantojot pauguraino reljefu, lai nemanāmi pietuvotos medījumam.
“Trīs indivīdu pēdas liecina par to, kā neandertālieši pārvietojās pa kāpu ainavu,” raksta pētījuma autori. Tas arī apstiprina pieņēmumu, ka piekrastes zonas izmantoja pleistocēna cilvēki un tās spēlēja svarīgu lomu “hominīdu kognitīvās un sociālās attīstības veidošanā”.
Pēdas, kas ir pēdas anatomijas, gaitu dinamikas un substrāta īpašību kopējais rezultāts, palīdz stāstīt par ģimeni, kas, iespējams, bija apmetusies netālu no kāpām.
„Piekrastes neandertāliešu apmetņu analīze, kas saistīta ar faunistiskajiem liecībām, liecina, ka viņu uzturs galvenokārt sastāvēja no briežiem, zirgiem un zaķiem,” raksta pētījuma autori. „Šo zīdītāju taksonu pastāvīgā klātbūtne uzsver to nozīmi kā uzticamu pārtikas avotu neatkarīgi no neandertāliešu mainīgajiem dzīves apstākļiem. Turklāt neandertāliešu uzturā bija dzīvnieki no kaimiņu piekrastes biotopiem, kas liecina par plašu barības meklēšanas stratēģiju, kas balstījās uz vietējo bioloģisko daudzveidību.”
Autori raksta, ka vienīgais pēdas nospiedums, kas atrasts Praia do Telheiro un ir aptuveni 4000 gadus vecāks par nospiedumiem, kas atrasti Monte Clerigo, piederēja “plānai” pēdai, iespējams, sievietei.
Nav papildu pierādījumu tam, vai sieviete Praia do Telheiro medīja briežus, zirgus vai zaķus.
