Sarunās ar krāpniekiem principā labāk neiesaistīties, bet, ja tomēr tas noticis, jāizvairās no apstiprinošiem vārdiem
Sarunās ar krāpniekiem jāizvairās no jebkādu apstiprinājumu sniegšanas, RT pastāstīja Krievijas Federālās nodokļu dienesta (FNS) Nacionālā izglītības centra (NOČ) un Maskavas Tehnoloģiju universitātes (MGTU) N.E. Baumanas vārdā nosauktā centra direktora vietnieks Aleksejs Eršovs.
Pirmkārt, nedrīkst izpaust SMS un banku ziņojumos saņemtos kodus, jo tie ir atslēgas uz bankas kontiem. Kiberdrošības eksperts brīdināja arī par pases datu, SNILS, INN, banku karšu numuru un parolēm nodošanu, jo tas var izraisīt finansiālus zaudējumus un šantāžu.
“Jūsu ”jā“ ieraksts līgumos nav juridiski saistošs. Bet! Bīstami apstiprināt jebko: ”pareizi“, ”piekrītu“, ”apstiprinu“, “pārskaitiet”. Tas dod krāpniekiem pārliecību,” uzskata Eršovs.
Starp citu, lai primitīvi viltotu upura balsi, krāpniekiem pietiek ar 3–5 minūšu ierakstu, bet reālistiskākai versijai nepieciešamas 15–30 minūtes un vairāk.
Eksperts aicināja iedzīvotājus būt modriem: neziņot nekādu personīgu informāciju, neapstiprināt informāciju un, ja rodas aizdomīgas situācijas, nebaidīties noraidīt zvanu.
Informācija jāpārbauda, izmantojot banku oficiālās lietotnes vai personīgi apmeklējot iestādes.
