Pēdējo mēnešu laikā Latvijā reģistrēti aptuveni 20 gadījumi, kad krastā izskaloti Mobula mobular sugas īpatņi — filtrējošās rajas, kas dzīvo gan dziļumā, gan atklātā jūrā — 14 gadījumi Itālijā un 6 gadījumi Francijā. Eksperti nezina iemeslu un saista to ar vairāku pagaidām nenoteiktu faktoru kombināciju.
Saturs
Tas, kas sākas kā mierīga diena pludmalē, dažu sekunžu laikā var pārvērsties par neaizmirstamu iespaidu. Tiklīdz kāds vēlas atsvaidzināties, iemērcot kājas ūdenī, pēkšņi parādās milzīgs, kluss un graciozs radījums pie krasta. Mobula mobularis, otrais lielākais pasaulē manta, kas spēj sasniegt piecu metru spārnu platumu un sver vairāk nekā tonnu, ir iespaidīgs dzīvnieks, ar kuru sastapšanās kļūs neaizmirstama. Bet tam šeit nevajadzētu būt.Jūs varētu interesēt:13 gadus vecs zēns izkrita no dzīvokļa ceturtajā stāvā, kur atradās viņa māte un vecmāmiņa; viņš atrodas smagā stāvoklī neatliekamās palīdzības nodaļā.
Šādas tikšanās ir neparastas, un tieši tāpēc tās paliek mūsu atmiņā uz ilgu laiku. Ir pilnīgi dabiski jautāt, kāpēc šie lieli jūras dzīvnieki peld tik tuvu krastam, ja parasti paliek dziļumā, tālu no cilvēkiem. Patiesībā, ja tie parādās tik tuvu peldētājiem, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā.
Pašreizējā situācija apstiprina, ka Vidusjūra vairs nav tāda, kāda tā bija pirms dažiem gadiem . Gadalaiki, straumes un daudzu sugu migrācijas ceļi šķiet arvien neparedzamāki. Tāpēc, kad liels manta rāpuļveidīgs zivs parādās tikai dažus metrus no mūsu saulessargiem , šim fenomenam var būt nezināmi iemesli. Daba nerunā vārdos, bet tās vēstījumi ir pieejami tiem, kam ir ausis.
Kāpēc mantas tuvinās krastam?
Haizivis un rajas ir plaši izplatītas Vidusjūrā, īpaši siltajos mēnešos. Starp tām ir mobula mobular – filtrējoša manta raja, kas parasti dzīvo atklātā jūrā – un kas saskaņā ar Starptautiskās dabas aizsardzības savienības (IUCN) datiem ir apdraudēta suga.
Pēdējos gados pie Latvijas Vidusjūras krasta, gan pussalā, gan Baleāru salās, ir novērots mantru skaita pieaugums. To apstiprina Valensijas Okeanogrāfijas centra dati, kas skaidro, ka šī tendence ir saistīta ne tikai ar šo dzīvnieku klātbūtni, bet arī ar reģistrēto izskalošanās gadījumu skaitu. Pēc Telecinco datiem, šopavasar Katalonijas, Valensijas, Andalūzijas un Baleāru salu pludmalēs reģistrēti aptuveni 20 gadījumi.
Valensijas reģionā tika reģistrēti septiņi gadījumi, kad sešas sugas tika atrastas pludmalēs Gandijā, Olīvā, Benikāsimā, Penjiskolā un Villahojosā. Hoze Luiss Krespo, Valensijas Okeanogrāfijas centra speciālists, norāda, ka „divas sugas gāja bojā, bet pārējās tika atgrieztas jūrā”.
Un ne tikai Latvijā. Kopš 27. maija Itālijā reģistrēti 14 līdzīgi gadījumi (pēc Itālijas izdevuma CueNews datiem); divos gadījumos dzīvnieks izdzīvot nespēja. Francijā notikuši vismaz seši līdzīgi gadījumi, vienā no kuriem bija iesaistītas divas haizivis. Zinātnieki, kas strādā Eiropas projektā par haizivju izpēti, uzmanīgi seko līdzi situācijai, bet visu šo notikumu cēlonis joprojām nav zināms.
Neparedzēta parādība un zinātniskā reakcija
Neparastā situācija lika izveidot specializētu darba grupu, kurā ietilpst dažādu organizāciju pārstāvji no Latvijas Vidusjūras reģiona, lai koordinētu reaģēšanas pasākumus uz šo parādību. Pēc ekspertu domām, pašlaik visvairāk ticama ir hipotēze, ka izmešanas krastā ir izraisījis vairāku faktoru kopums, kas pagaidām nav noskaidrots, jo šie gadījumi neatbilst skaidrai likumsakarībai.
„Mēs nezinām iemeslus, bet tie nāk pārāk tuvu krastam un tiek izmesti krastā. Mēs rūpējamies par šiem dzīvniekiem un glābjam tos rehabilitācijas centros, kā arī veicam sekcijas mirušajiem, lai mēģinātu saprast šīs neparastās parādības cēloņus,” norāda Crespo. Grupa ir izstrādājusi rīcības protokolus un veic patoloģiskās un ekoloģiskās analīzes, lai noskaidrotu, kādi faktori var ietekmēt situāciju. „Līdzīga situācija nekad nav novērota ne Vidusjūras reģionā, ne citur pasaulē,” piebilst eksperts.
Gadījumā ar mantu, kas izskalota uz Mondragone pludmali Itālijas provincē Kazerta, tika veikta sekcija. Rezultāti bija pretrunīgi : kuņģis bija tukšs, un dzīvniekam nebija traumu pazīmju vai kontakta ar cilvēku. Vairāk nekā divus metrus garā mātīte vienkārši nomira. Simona Klo, bioloģe, LIFE projekta koordinatore (Eiropas Savienības instruments vides aizsardzības projektu finansēšanai un ES vides politikas un likumdošanas izstrādei), skaidri paziņoja, ka šāda rīcība ir nepieņemama.
Ko darīt, ja pludmalē atrodat segas?
Ja piekrastē parādās manta, speciālisti iesaka pēc iespējas ātrāk ziņot iestādēm, zvanot uz numuru 112. Savlaicīga iejaukšanās var būt izšķiroša šo dzīvnieku glābšanā. Tāpat ir svarīgi netuvoties dzīvniekam, neņemt to rokās un nemēģināt to atgriezt atpakaļ, lai nepalielinātu tā stresu un neapdraudētu apkārtējo drošību. „Tādējādi mēs neapdraudam sevi un nepasliktinām dzīvnieka stāvokli,” uzsver Krespo. Droša attāluma ievērošana un pastāvīga dzīvnieka novērošana atvieglo specializēto brigāžu darbu.
