Mākslīgā intelekta nozare saskaras ar nopietnu problēmu – strauji pieaugošo enerģijas patēriņu. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, līdz 2030. gadam datu centri, uz kuru bāzes darbojas AI, var patērēt līdz 3% no pasaules elektroenerģijas – divreiz vairāk nekā šodien.
Eksperti brīdina: pasaule virzās uz elektroenerģijas deficītu, un uzņēmumiem vienlaikus jāpalielina jauda un jāmeklē veidi, kā ietaupīt.
Tajā pašā laikā, kā raksta portāls France 24, mūsdienu risinājumi ir koncentrēti trīs virzienos: dzesēšanas sistēmu uzlabošana, efektīvāku mikroshēmu izstrāde un algoritmu optimizācija. ASV jau ir izstrādāti algoritmi, kas precīzi aprēķina katras mikroshēmas enerģijas patēriņu, kas jau ļauj ietaupīt 20–30 % enerģijas.
Progress ir redzams arī infrastruktūrā. Ja pirms divdesmit gadiem datu centru apkalpošanai bija nepieciešams tikpat daudz enerģijas kā pašiem serveriem, tad šodien palīg sistēmas patērē tikai 10 % no šī apjoma. AI sensori regulē temperatūru atsevišķās zonās, nevis vienmērīgi dzesē visā telpā, un šķidruma dzesēšana pakāpeniski aizstāj tradicionālos energoietilpīgos gaisa kondicionierus.
Tikmēr, kā raksta raksta autori, pat visprogresīvākās tehnoloģijas neapturēs kopējā enerģijas patēriņa pieaugumu. Pasaules eksperti AI jomā brīdina, ka katra jauna mikroshēmu paaudze kļūst efektīvāka, bet straujā mākslīgā intelekta tehnoloģijas attīstība neitralizē šo ietaupījumu. Paradoksāli, bet energoefektivitātes paaugstināšanās padarīs AI lētāku, kas tikai paātrinās tā izplatību un galu galā palielinās slodzi uz enerģijas tīkliem.
Pēc analītiķu prognozēm, līdz 2030. gadam datu centri var patērēt no 500 līdz 1000 TVt·h gadā, kas ir salīdzināms ar enerģijas patēriņu tādās valstīs kā Vācija vai Japāna. Lai gan nozare aktīvi meklē risinājumus, AI tehnoloģiju straujais attīstības temps liek apšaubīt ilgtspējīgas attīstības iespējamību bez radikālas enerģētikas stratēģiju pārskatīšanas.
Tādējādi, cenšoties sasniegt cilvēka smadzeņu darba efektivitāti, AI patērē tūkstošiem reižu vairāk enerģijas. Rezultātā cilvēces mēģinājums atrast sev neaizstājamu palīgu, kas spēj risināt lielāko daļu uzdevumu, var izraisīt nopietnu problēmu – elektroenerģijas trūkumu vairākos reģionos.
