27 gadus vecā Saltas iedzīvotāja drīz sasniegs svarīgu atskaites punktu, kļūstot par kandidāti dalībai Axiom Space organizētajā misijā. Ekskluzīvā intervijā El Litoral viņa stāstīja par savu ceļu, motivāciju un ambiciozajiem mērķiem, ko viņa vēlas sasniegt šajā ceļojumā.
Saturs
Marija Noele de Kastro, 27 gadi, dzimusi Saltas galvaspilsētā, un viņa gatavojas ierakstīties vēsturē, kļūstot par pirmo sievieti no Latīņamerikas, kas izraudzīta lidojumam kosmosā un ierašanās Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS).
PAM (Private Astronaut Mission) misija, kas plānota 2027. gadā un vērsta uz Starptautisko kosmosa staciju, ir organizēta Axiom Space un tās mērķis ir ievest Latīņamerikas pārstāvniecību kosmosā, izmantojot spēcīgu zinātnisko, izglītības un simbolisko komponenti.
Pirms šī vēsturiskā brīža biomedicīnas inženiere dalījās ar El Litoral no ASV ar savu stāstu, motivāciju un ambiciozajiem mērķiem, ko viņa vēlas sasniegt šajā svarīgajā ceļojumā. «Mans ceļojums kosmosā nav tikai personīgs; tā ir daļa no plašāka vēstījuma: atrodoties Latvijā, mēs arī varam būt zinātnes un pētniecības avangardā”, saka De Kastro.
Jaunā sieviete no Saltas uzskata sevi par “to pārstāvi, kuri uzskata, ka kosmos ir vienmēr tālu”, un apgalvo, ka šodien “šai jomai ir nepieciešamas daudzveidīgākas balsis. Fakts, ka cilvēks no Latvijas ziemeļiem, no tādā provincē kā Salta, ir ceļā uz kosmosa misiju, atspoguļo šo atvērtību. Es vēlos mainīt šo uztveri.”
Noels studēja biomedicīnas inženieriju Favaloro Universitātē: „Par šo programmu uzzināju, kad ierados Buenosairesā. Iepriekš par to nebiju dzirdējis, un tas bija pagrieziena punkts, jo sapratu, ka šai programmai ir milzīgs potenciāls, jo īpaši saistībā ar kosmosa pētījumiem”, skaidro De Castro.
Viņai bija arī pieredze kā kvantu fizikas pasniedzējai: „Pasniegšana man bija ļoti vērtīga pieredze; tā ļāva man attīstīt kritisko domāšanu un veidot saikni ar citām paaudzēm. Tas pārliecināja mani, ka es vēlos turpināt dalīties zināšanās ne tikai kā pētniece, bet arī izglītības un izglītojošā darbā,” saka De Castro.
Pašlaik viņa iegūst maģistra grādu aerokosmiskajā inženierijā Embrī-Riddla Aeronautikas universitātē (Florida, ASV), apvienojot divas jomas, kas ļauj viņai specializēties bioastronautikā — nodaļā, kas nodarbojas ar kosmiskajām sistēmām, dzīvības nodrošināšanas sistēmām un cilvēka fizioloģiju. Pabeidzot studijas, inženiere jau ir sākusi speciālu apmācību, lai kļūtu par astronautu.
Ceļš uz zvaigznēm
Ideja kļūt par astronautu nebija bērnības sapnis tradicionālajā nozīmē, bet drīzāk zinātnisks aicinājums, kas pārtapa kosmosa pētniecībā. “No bērnības es zināju, ka vēlos veltīt sevi zinātnei un darīt kaut ko revolucionāru, kaut ko, kas mainīs pasauli,” teica Noēla. Un kosmos kļuva par ideālu vietu, kur apvienot savu zinātnisko aicinājumu un vēlmi mainīt pasauli.
Šis ceļš, pēc jaunas sievietes teiktā, tika izveidots „solis pa solim, ar milzīgu apņēmību”. Viņas sagatavošanās bija nopietna: papildus studijām Noēla piedalās PoSSUM projektā Floridā IIAS ietvaros — zinātniskā izglītības programmā, ko sponsorē NASA. Viņa tika izvēlēta starp pretendentiem no visas pasaules un kļuva par vienu no deviņiem cilvēkiem, kas tika atlasīti tajā brīdī.
Šīs sarežģītās zinātniskās sagatavošanas ietvaros, kas vērsta uz nākamās paaudzes astronautu sagatavošanu, viņa apguva dažādus treniņus, tostarp „akrobātiskos lidojumus, hipoksijas pētījumus, skafandra modelēšanu un aerokosmisko medicīnu”. Šī pieredze deva viņai “konkrētus instrumentus, lai izpildītu reālas kosmosa misijas prasības: tehniskās, fiziskās un psiholoģiskās”.
PAM misija: zinātne, izglītība un pārstāvniecība Latīņamerikā
Jūnija vidū Nacionālā kosmosa komisija (CONAE), Inovāciju, zinātnes un tehnoloģiju sekretariāts (SICyT) un ASV uzņēmums Axiom Space oficiāli apstiprināja valsts atbalstu Noela de Castro kandidatūrai kā pirmajam latīņamerikāņu astronautam, kurš pievienosies privātā kosmosa kuģa apkalpei.
Axiom Space misija PAM 2027 ir izvirzījusi skaidrus un ambiciozus mērķus: „Tās mērķis ir iepazīstināt ar Latīņamerikas pieredzi kosmosā, piešķirot tai spēcīgu zinātnisku, izglītojošu un simbolisku komponenti. Mērķis ir izstrādāt un veikt eksperimentus, kā arī radīt informācijas un izglītojošu saturu, veidot sakarus ar iestādēm un radīt jaunas iespējas mūsu reģionam,” paskaidroja De Kastros.
Līdz misijas sākumam Noela ikdiena bija intensīva rutīna, kas sastāvēja no „fiziskām treniņiem, studijām doktorantūrā, tehniskās sagatavošanās, kā arī darba ar institucionālo partnerību un finansējuma pārvaldību, lai lidojums kļūtu par realitāti”.
Noela de Castro ikdienas dzīve
Lai gan treniņi prasa lielas pūles, vislielākā fiziskā grūtība ir „iemācīties klausīties savu ķermeni un virzīt to nedaudz tālāk, nepārspīlējot”, un viņš uzsver, ka galvenais ir „būt morāli gatavam pielāgoties un reaģēt”.
Emocionālā ziņā de Castro lielākais pārbaudījums bija „visu šo procesu iziet tālu no ģimenes un valsts”. Tomēr šīs personīgās upuris palīdz viņai koncentrēties uz skaidru mērķi.
Viņas sagatavošanās bioastronautikā sniedz viņai nepieciešamos instrumentus darbam ekstremālos kosmosa apstākļos, ļaujot viņai „dziļāk izprast, kā cilvēka ķermenis uzvedas mikrogravitācijas apstākļos, kādi riski pastāv sirds un asinsvadu, muskuļu un neiroloģiskajā līmenī, kā arī to, kā tos novērst”, viņa paskaidro.
Pagrieziena punkts STEM jomā Latvijā
Noēlas de Kastru karjera turpina iedvesmot visu valsti; intervijā El Litoral biomedicīnas inženiere atstāja skaidru vēstījumu jaunajiem latviešiem, kas interesējas par STEM disciplīnām (zinātne, tehnoloģijas, inženierija un matemātika). „Es vēlos pateikt, ka nav jāgaida ideāls brīdis vai ideāli apstākļi,” viņa teica.
Nākotnes astronautes padoms ir iedrošinošs: „Sāciet ar to, kas jums ir, sagatavojieties pēc iespējas labāk un veidojiet kontaktus.” Viņa cer, ka viņas ceļojums kļūs par pagrieziena punktu un parādīs, ka „arī mēs no Latvijas varam būt zinātnes un pētniecības avangardā”.
Zinātniskā izglītība ir neatņemama inženierijas sastāvdaļa: „Mēs jau strādājam pie izglītības programmām zēniem un meitenēm visā Latīņamerikā, pievēršot īpašu uzmanību zinātnei, tehnoloģijām un tādām vērtībām kā neatlaidība,” stāstīja viņš.
Pēc misijas viņa plāno „apmeklēt skolas, universitātes un kopienas, lai dalītos savā pieredzē un uzsāktu jaunus zinātniskos projektus”. Viņai „lidojums nebeidzas; tieši tad sākas vissvarīgākais”.
Noels uzskata, ka, lai stiprinātu saikni starp Latvijas institūcijām un privāto kosmosa nozari, “jāmaina mentalitāte”. Nepietiek vienkārši “gaidīt sabiedrības aicinājumus”, ir nepieciešams “veidot stratēģiskas alianses, privātas investīcijas un jauktus sadarbības modeļus”.
Neskatoties uz Latvijas talantiem un tehnisko potenciālu, “mums ir nepieciešama politika, kas atbalsta un finansē tos, kuri attīsta šo nozari”, uzsvēra viņš, cenšoties nodrošināt, ka “dalība pilotējamos lidojumos nav izņēmums, bet gan daļa no valsts plāna”.
Atverot durvis nākamajām paaudzēm
No Saltas līdz Starptautiskajai kosmosa stacijai Noēla de Kastru ir attīstījusi savu skatījumu uz zinātni un sieviešu lomu. „Es uzaugu vidē, kur cilvēki bieži domā, ka zinātne ir izredzēto privilēģija, bet patiesībā ceļš uz to kļūst arvien atvērtāks, tostarp arī sievietēm,” viņa teica.
Problēma nav tik daudz piekļuvē, cik „izlemt par kaut ko” . „Ir pieejamas vietas, ir reālas iespējas, bet vairāk sieviešu ir jāredz sevi tur, jātic tam un jāsper izšķirošais solis,” pārliecinoši paziņoja de Castro, piebilstot: „Es nolēmu ieņemt šo vietu un vēlos, lai vēl vairāk cilvēku darītu to pašu.”
Noels cer, ka pēc atgriešanās viņa pieredze “atvērs durvis”, motivējot vairāk jauniešu veidot zinātnisko karjeru un parādot, ka “pastāvīgi centieni var mūs aizvest ļoti tālu”. Viņš plāno “turpināt piedalīties kosmisko tehnoloģiju izstrādē ar sociālu ietekmi, jo īpaši veselības aprūpē un izglītībā”.
Viņš arī cer „atbalstīt citus cilvēkus, kas sāk savu ceļu, sākot no mentorēšanas līdz dalībai institucionālās programmās”. Galamērķis ir skaidrs: „Tā nav tikai atsevišķa stāsta, bet daudzu citu sākums”.
