Šis skaidrojums nomierina daudzas Latvijas ģimenes un izskaidro finanšu ierobežojumus kopīga bankas konta izmantošanai.
Saturs
Galvenā nodokļu pārvalde , Finanšu ministrijas aģentūra, ir kliedējusi vecāku vidū izplatīto šaubu: bērnu pievienošana kā kopīga konta īpašniekiem netiek uzskatīta par dāvinājumu nodokļu aprēķināšanas nolūkā.
Saskaņā ar aģentūras datiem tas tiek uzskatīts par atļauju pārvaldīt līdzekļus vai piekļūt tiem, bet nenozīmē, ka nauda kļūst jūsu īpašumā.
Šis skaidrojums ir ļoti svarīgs ģimenēs, kur vecāki vecuma vai veselības stāvokļa dēļ vēlas, lai viņu bērni varētu pārvaldīt savu kontu vai veikt maksājumus, neietekmējot viņu nodokļu saistības .
Galvenā nodokļu pārvalde apliecina, ka pat ja ir vairāki turētāji, faktiskās īpašumtiesības uz naudu paliek personai, kas to iemaksājusi .
Kas nozīmē būt kopīga konta īpašniekam
2025. gada 8. aprīļa rīkojumā ir paskaidrots, ka kopīga īpašuma tiesības nemaina labuma guvēja īpašuma tiesības un nerada kopīgu īpašuma tiesības uz atlikumu. Konts tiek uzskatīts par līgumu starp sākotnējo konta īpašnieku un banku; citas personas pievienošana piešķir tikai operatīvās tiesības, nevis īpašuma tiesības.
Tas nozīmē, ka pat ja bērns ir norādīts kā konta īpašnieks, nauda viņam nepieder; viņš var to vienkārši izmantot, ja jūs tam atļaujat. Un, kas ir vissvarīgāk, nav nepieciešams deklarēt nekādu mantojuma nodokli vai dāvinājumu.
Kas notiks, ja konta īpašnieks mirs?
Vēl viens svarīgs jautājums, ko izskaidro Finanšu ministrija, attiecas uz to, kas notiek ar šiem līdzekļiem pēc sākotnējā īpašnieka nāves. Šajā gadījumā nauda netiek nodota tieši līdzīpašniekam, bet kļūst par mantojuma daļu un tiek sadalīta saskaņā ar testamentu vai, ja testaments nav, saskaņā ar likumu.
Tādējādi bērns automātiski nesaņem naudu, pat ja viņš ir norādīts kā līdzīpašnieks. Viņam jāgaida vismaz līdz attiecīgā mantojuma likuma piemērošanai.
Kādos gadījumos tas tiek uzskatīts par ziedojumu?
Lai gan regulējums ļauj izvairīties no neskaidrībām, jāatzīmē, ka pastāv situācijas, kad to var uzskatīt par slēptu ziedojumu . Ja tiek pierādīts, ka otrs īpašnieks izmanto naudu savā labā un to neatdod, Valsts kase var to interpretēt kā bezatlīdzības nodošanu ar nodokļu sekām .
Piemēram, ja bērns veic lielus izdevumus no vecāku iemaksātajiem līdzekļiem, neuzrādot to kā aizdevumu, Valsts kase var piemērot sodu no 50% līdz 150% no nedeklarētās summas papildus mantojuma un dāvinājuma nodoklim.
Kā izvairīties no nodokļu problēmām
Lai izvairītos no šaubām un aizdomām, Valsts kase un eksperti iesaka:
- Dokumentējiet faktisko īpašuma tiesības : skaidri norādiet, ka nauda pieder vecākiem.
- Izmantojiet līgumus vai aktus, kas apliecina, ka bērns ir tikai pilnvarotais vai līdzīpašnieks, bet nav faktiskais īpašnieks .
- Norādiet ienākumus no personīgā kapitāla (procentus no konta) ienākumu deklarācijā, kas atbilst personai, kura iemaksājusi naudu.
- Ja pārvietojat lielas summas, apsveriet iespēju oficiāli noformēt reālu ziedojumu, deklarējot to un samaksājot nodokli, nevis riskējot ar sodiem.
