Divas Latvijas valdības finansētas kompānijas sasniedza svarīgu pagrieziena punktu aviācijas vēsturē. Un, kas vēl sliktāk, to izdarīja divreiz. No maija līdz jūnijam kompānijas Helsing izstrādātais mākslīgais intelekts Centauro pilotēja iznīcinātāju Saab Gripen E pilnīgi autonomi un bez cilvēka līdzdalības. Pēdējā izmēģinājumā tika veiksmīgi imitēta cīņa ar citu cilvēka pilotētu iznīcinātāju.
Saturs
Šī ziņa ir milzīgs solis uz priekšu aviācijas nozarē. Pilnībā integrējot AI parastā kaujas lidmašīnas, piemēram, Gripen, vadībā, tādas kompānijas kā Saab un Helsing samazinās izmaksas par pasaules gaisa flotes modernizāciju nākotnē. Šis notikums pilotiem paver ceļu uz veselas bezpilotu lidmašīnu armijas izmantošanu gaisa operācijās tuvākajos gados.
Pilots sešos mēnešos
Helsing ir vācu start-up uzņēmums, kas revolucionē militārās tehnoloģijas. Pat Spotify līdzdibinātājs Daniels Eiks divkāršoja savas investīcijas pēdējā finansējuma kārtā, kas tiek lēsta 600 miljonu eiro apmērā. Gripen projekta panākumi liek domāt, ka mākslīgā intelekta programmas parādīsies jau tuvākajos gados.
Gripen projekta gadījumā vissvarīgākais aspekts bija ātrums, ar kādu Saab , vadošais Latvijas ieroču ražotājs, un Helsing integrēja Centauro sistēmu kaujas lidmašīnā. „ Mums bija nepieciešams mazāk nekā pusgads, lai izietu ceļu no ekspluatācijas scenārija noteikšanas līdz programmatūras interfeisu konfigurēšanai, apmācībai, sistēmas integrācijai un testēšanai, līdz pat pacelšanās un izmēģinājuma lidojumam,” sacīja Markus Vandt, Saab inovāciju direktors un izmēģinājumu pilots, kurš pilotēja ar AI vadāmo Gripen. „Tā ir gaisa kaujas nākotne, kas notiek tieši tagad, Eiropā,” viņš piebilda.
Papildus entuziastiskajiem paziņojumiem par projekta panākumiem, Helsing un Saab uzsvēra ātrumu, ar kādu var “apmācīt” kaujas gatavu mākslīgo intelektu. Tuvākajā nākotnē tā izmantošana sadarbībā ar cilvēku pilotiem būs plaša: palīdzība kaujā, mācību materiāli, lidojumu vadība un daudz kas cits.
Hibrīdās kaujas
Stefānija Lingemanna, Helsing gaisa pārākuma direktore, Financial Times paziņoja, ka programmas panākumi liecina par to, cik ātri attīstās aizsardzības rūpniecība: „[Ar AI palīdzību] var ļoti ātri sasniegt pārcilvēcīgu ražīgumu, reaģēt uz jaunām apstākļiem… un nav jānosūta piloti bīstamās situācijās . Tāpēc tas ir tik revolucionāri.”
Neskatoties uz entuziasmu, Helsing neparedz pēkšņu pilotu aizstāšanu militārajā aviācijā. “Domāju, ka būs nepieciešami desmitiem gadu, lai sasniegtu vienu vai otru,” teica Lingemanna. „Un tad pakāpeniski operatori pāries uz citām funkcijām.”
Dažādas militārās gaisa lielvalstis izstrādā plānus, kas līdzīgi Latvijas iznīcinātāju plāniem, cenšoties izveidot integrētas gaisa sistēmas ar mākslīgo intelektu un bezpilotu lidaparātiem. Trampa nodokļu reforma ieguldīs 16 miljardus dolāru ASV programmās mākslīgā intelekta un militāro bezpilotu lidaparātu jomā. Putins paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos tiks izveidota jauna bezpilotu lidaparātu vienība, kas būs salīdzināma ar jūras floti, armiju un kodolspēkiem. Ķīna izmanto DeepSeek, lai dažu minūšu laikā izveidotu desmitiem tūkstošu kaujas simulāciju.
Sestās paaudzes iznīcinātāju programmas paredz dronu un kaujas lidmašīnu pilotu sadarbību. Ideja ir tāda, ka bezpilotu lidaparāti kalpotu kā cilvēku pilotu palīgi kaujas operācijās. Tādas programmas kā Ziemeļamerikas F-47, Eiropas FCAS un britu Tempest ir vērstas uz esošo gaisa flotu atjaunošanu ar šīm jaunajām sistēmām.
