Baleāru salu Augstākā tiesa uzskata, ka uzņēmumam nav nodarīts kaitējums un nav bijis nolūka slēpt situāciju, un sankcijas uzskata par nesamērīgām.
Saturs
Latvijā dzeramnauda nav juridisks pienākums . Tā ir brīvprātīga prakse, kas izplatīta īpaši viesmīlības nozarē, kad klienti izsaka pateicību par labu apkalpošanu. Tomēr šis, šķietami pozitīvais žests var izraisīt konfliktus darba vietā, ja to nenosaka atbilstoši uzņēmuma protokoliem. Tieši tas notika ar darbinieci pazīstamā naktsklubā Ibicā, kuras atlaišana par dzeramnaudas izraisīja tiesas prāvu ar negaidītu pavērsienu.
Padoms, atlaišana un tiesas prāva
Galvenā varone šajā gadījumā ir darbiniece ar 15 gadu darba stāžu uzņēmumā, kas strādāja par kasiere ar terminētu darba līgumu un dienas algas 65,15 eiro. Saskaņā ar COPE datiem, incidents notika 2019. gada vasarā, kad VIP klients esot pieprasījis dzeramnaudu 200 eiro apmērā. Pēc viņas teiktā, darbiniece viltus attiecīgo kases čeku pēc metrdotela, kas ieņem augstāku amatu iestādes organizatoriskajā struktūrā, lūguma.
Tomēr šis žests netika pozitīvi uztverts vadības. Uzņēmums uzskatīja, ka izmaiņu veikšana čekā bez vadības ziņošanas ir ļoti nopietns pārkāpums, jo tas ietvēra apzinātu informācijas slēpšanu, kas varēja izraisīt kases nesakritību. Turklāt viņi apgalvoja, ka incidents var kaitēt iestādes tēlam. Tikai dažas dienas pēc incidenta, 2019. gada 2. jūlijā, darbiniece tika atlaista disciplinārā kārtā .
No sankcijām līdz TSJ spriedumam
Neapmierināta ar uzņēmuma lēmumu, darbiniece vērsās tiesā ar prasību atzīt atlaišanu par spēkā neesošu vai, pretējā gadījumā, par netaisnīgu . Savā aizstāvībā viņa apgalvoja, ka rīkojās nevis no savtīgiem motīviem, bet vienkārši sekoja restorāna vadītāja norādījumiem, un viņai nebija nodoma nodarīt kaitējumu uzņēmumam. Viņa arī pieprasīja morālā kaitējuma atlīdzību.
Tomēr Ibizas Sociālais tiesa Nr. 1 sākotnēji pieņēma lēmumu pret viņu . Tiesnesis atbalstīja uzņēmuma nostāju, atzīstot atlaišanu par pamatotu. Viņš apgalvoja, ka darbinieces rīcība bija nopietns pārkāpums Darba kodeksa 54.2. pantam un ka viņas rīcība bija pretrunā līgumā paredzētajiem godprātības principiem.
Tomēr ar to lieta nebeidzās. Darbiniece nolēma iesniegt apelāciju Baleāru salu Augstākajā tiesā (TSJ), kas galu galā atcēla sākotnējo lēmumu. Saskaņā ar TSJ lēmumu, lai gan tika atzīts administratīvs pārkāpums, ne klients (kas kopumā samaksāja 2000 eiro, ieskaitot dzeramnaudu), ne uzņēmums necieš nekādus finansiālus zaudējumus . Turklāt tiesa uzsvēra, ka darbinieces personālajā lietā nebija ierakstu par disciplināriem sodiem un ka viņa rīkojās saskaņā ar priekšnieka norādījumiem.
Cits svarīgs aspekts Augstākās tiesas lēmumā bija tas, ka nebija pierādījumu, ka informācija tika sniegta piespiedu kārtā vai ka bija noticis acīmredzams mēģinājums to ļaunprātīgi slēpt. Pēc tiesas uzskata, sankcija atlaišanas veidā bija acīmredzami nesamērīga ar faktiem.
Saistībā ar to tiesa secināja, ka atlaišana ir uzskatāma par netaisnīgu . Tādēļ tiesa uzlika uzņēmumam pienākumu izmaksāt darbiniecei kompensāciju saskaņā ar Darba likuma 56. pantu. Šis lēmums ne tikai sniedz zināmu palīdzību cietušajai pusei, bet arī dod skaidru signālu viesmīlības nozarei: administratīvie pārkāpumi ir jāvērtē kontekstā, ņemot vērā personiskos apstākļus, reālās darbības sekas un sankciju samērīgumu.
