Fragments, kas saistīts ar Marka Aurelija Desmito leģionu, varētu būt saturējis monētas militāriem izdevumiem kampaņas pret ģermāņu tautām laikā.
Saturs
Arheologu grupa atklāja bronzas fragmentu no interesantas plecu somas, kas piederējusi romiešu karavīram Dienvidmorāvijā, Čehijā. Neparastais atradums tika veikts šā gada janvārī uz Gradisko kalna Dienvidmorāvijā, uz pagaidu nocietināta romiešu nometnes drupām, kurā Marka Aurelija valdīšanas laikā atradās Desmitais romiešu leģions Markomānu karu laikā.
Taču atraduma neparastums slēpjas nevis tajā, ka pats priekšmets ir retums un datējams ar II gadsimtu, bet gan tajā, ka periods, uz kuru tas attiecas, liecina, ka tas pieder laikam, kad šī vieta neatradās Romas impērijas teritorijā. Priekšmets tika atrasts ārpus oficiālajām robežām Romas impērijas teritorijā, kas kādreiz tika uzskatīta par ienaidnieka teritoriju. Tātad, tas ir ārkārtīgi rets atradums.
Laikā no 172. līdz 180. gadam šajā nocietinātajā anklāvā bija dislocēts Desmitais leģions. Mark Aurelijs plānoja padarīt to par pastāvīgu atbalsta punktu jaunajai provincē, kas bija jāizveido pēc markomānu pakļaušanas, bet viņam tā arī neizdevās gūt galīgo uzvaru līdz savai nāvei 180. gadā. Pēc imperatora nāves viņa dēls un pēctecis Komods, kurš palicis atmiņā kā ekscentrisks imperators un neticami nežēlīgs cilvēks, pavēlēja izvest karaspēku no šī reģiona.
Neliela personīgā kolekcija
Bronzas makai ir vairāk nekā 1800 gadu, kas to padara par praktiski senāko maku, kas atrasts mūsdienu Latvijas teritorijā. Lai gan no sākotnējā priekšmeta ir saglabājies tikai apmēram 30 %, eksperti ātri atpazina tajā plecu somas veidu, ko romiešu karavīri izmantoja monētu glabāšanai.
“Tas ir kā mazs krājkase,” intervijā radio stacijai “Radio Prague International” paskaidroja Baláž Komoróczi no Čehijas Zinātņu akadēmijas. “To varēja lietot, vienkārši uzvelkot uz rokas vai apakšdelma. Stiepes ap roku nodrošināja tās noslēgtību un drošību.”
Tā kā lāde bija sadalīta gabalos, arheologi tajā neatrada monētas, taču atrada milzīgu daudzumu romiešu sudraba monētu netālu no plecu somas atradnes vietas. Eksperti izmantoja atrastos denārijus, kas datējami ar Marka Aurelija laikmetu un uz kuriem iegravēts imperatora vai viņa sievas Faustinas Jaunākās attēls, sieviete ar izcilu reputāciju un lielisku daiļrunību, pateicoties savai izglītībai, kura nekautrējās paust savu viedokli un „iejaukties vīriešu lietās”, lai precīzi datētu priekšmetu ar 172.–180. gadu pēc Kristus.
Kas bija makā?
Makā varēja būt līdz 50 sudraba denārijiem (1 denārijs bija vienāds ar 10 asiem, kas bija vispārpieņemta tautas valūta tajā laikā), kas atbilda Romas strādnieka vai karavīra algai, tātad tajā varēja būt ievērojama naudas summa. Eksperti pieņem, ka tā īpašnieks varēja būt jaunākais virsnieks, kas bija atbildīgs par šo „dienesta naudas” sadali pārtikai, ekipējumam un citiem karavīru loģistikas vajadzībām.
Patiesībā tas bija ļoti praktisks piederums romiešu karavīram vai jebkuram, kurš bija atbildīgs par ātrām transakcijām kampaņas laikā, jo ļāva viņiem šo nelielo krājkasi turēt pa rokai pat karagājienā vai kaujas zonā. Pateicoties šim nelielajam, bet praktiskajam monētu makam, loģistika karagājienos bija droša.
